tā kā  citronmetra murse simamura
aptver tematiku "mans sestdienas rīts" un manējs turklāt, bija samērā netipisks, bet izdevies.  Jo lūk, tas sastāvēja no šādām komponentēm- patvaļīgas pamošanās 9.10 un vairs nevarēšanas
aizmigt, kālabad nolēmu doties vingrot,  jo aizvakar netiku dēļ darbu dunas, vakar- dēļ blīvā ballīšu grafika, kurš gan tika izpildīts  negaidīti samērīgi un labākajā brīdī pieliekot punktus.
tātad, fiksā kafija un tad stunda sirsnīgas fizkultūras un
pēc tam, spraunuma pilna un demonstrējot rakstura cietību, neieslīgu kārdinājumā braukt uz Gaiziņu/Madonu, jo zinātne kā Damokla zobins karājas lustras vietā, bet devos atjaunot uztura piramīdas izejmateriālus uz pārmaiņaspēc,
Čiekurkalna tirgu. Tur ir stipri mazāk smalkmes, kā Matīsa tirgū, bet  stipri vairāk "pašu zemnieku". Pēc sajūtas šķita, ka zemākas cenas arī vai vismaz, lielāka "nu, es jums šito visu pa div'lat' atdoš" padarīšana.  
Mazos pārskrējienos pielasījos uzturprogrammu,   gardus āboļus, milzīgas lauku olas un  Gulbenes mājusieru ieskaitot,  uz  Kaukāzielas mazliet padebatējot ar kādu kundzīti iekš passat,
vai zaļā krāsa luksaforā ir paredzēta drošākai akselerācijai, droši vien, tiku nolamāta par pcikopāti un tagad man nav kur sprukt- SestDiena izlasīta, divas kafijas iztrieptas, jāķeras pie Rakstiem, lai  "sacīts- darīts" algoritmā nebūtu nesakritības.
Ā, čierītī ir teicams krāmu tirgus, vien  samērā nepatīkamais līņātājs vilka mani prom, bet tur bija kur ieslīgt.