Gribēju gan domāt un arī pasirdī cerēt, ka ir arī kāda cita metode, kā tapt par labu cilvēku un tīkamu ļaužu.
Ka, par provi, tas varētu notikt, neuzņemot obligātajā pārtikas programmā dažus ha melnzemes, dzelzsrūdas un silīcija; pāris reizes nemēģinot ienest sienā, kaut blakus ir durvis un Sezams tās atver. Bet nē, tomēr, mūžam zaļais prakses lietaskoks tomēr nemelš, Materiāls Veidojas vienīgi tik pazīstamajā metodikā caur ieguvumiem un zaudējumiem, caur rīcības taku. Proti, ja caur rudziem ejot, gadās samērcēt kājas un tas izraisa diskomfortu, bet joprojām nav skaidrs, kāpēc, tad gājienu nāksies atkārtot, līdz kamēr taps skaidrs vienādojums. Stāsts nav par to, ka "tikai rētas rotā" vai to, vienīgie panākumi ir iespējami caur asiņu litru izliešanu un raujot mandeles caur ausīm, nē- es drīzāki par to, ka labi rūdīts un uzturēts mugurkauls piestāv visroooozīgākajiem sapņiem, misijām, vīzijām un neiespējamību grāmatas otrajai nodaļai.
Par to, kas nevar būt, jo nevar būt nekad, bet ir.
Un labi, ka uz piedzimstamā laimeskrekliņa nav D&G logotipa.

Lūk, jauna rotaļa, uzvarētājiem visas lozes, protams, pilnas.

Spēles noteikumi.

1. Iepazīties ar kādu indivīdu, ar kuru agrāk neesat bijuši pazīstami/-as ( jums nav smilšukastes, skolas, universitātes, bankas, disco kopīgās, kaut garāmejošas pieredzes).

2. Jums arī nav kopīgu citu paziņu, neviena paša. Tuvākie kopīgie atsauces punkti ir Valsts prezidents vai Sarmīte Ēlerte, piemēram, kurus neviens no jums nepazīst personīgi, bet atļaujas familirizēt.

3. Bet jums ir par ko parunāt. Vai vēl labāk- jums pat nevajag runāt. Koordināšu sistēmas sakrīt arī nepārrunātas.


Spēlē drīkst izpildīt tikai VISUS trīs punktus. Laika limitu nav. Roc nu, kad sanāk, ja sanāk, kā sanāk. Iepazīšanās raksturam arī nav ierobežojumu, everything counts: skaitās gan biznēzs, gan privacy, gan pārējie formāti.



Pif,
Paf,
Puf,

ar starta pistoli tiesnesis pāršauj mākoņus.

Vaļasbrīdī sagribējās iepirkt mazliet gara maizes kultūrapmekējumu biļešu formātā,
dzirdēju par nacionālo sporta veidu- bilesuserviss.lv un bilesuparadize.lv lamāšanu ij nolēmu pārliecināties ir tas tā, vai nav.

Rezults capitalized: pēc 20 min ilgušas jātnes esmu samaksājusi par Iļgu koncertbiļetēm,
pēc mazliet īsākas, bet tāpat gana nedraudzīgas: čerez ņimogu ir arī JRT izrāds viens gab.
Savukārt, biļešu paradīze, kura aģentē operu, ir nonāvējusi serveri, aiz kam, veicot neskaitāmus riņķa dančus, nekas neizdodas.


"Gribēju aiziet kā inteliģents cilvēks uz Nabukko, mākslu baudīt. A nebija biļešu, bļ." (c)