pavei, latviets latvijā starptautisko internetu iegādājās caur zviedru laimīgo zemi, izmantojot jūras kābeli.
bet kad latviets atbrauc uz zviedriju, tad internetu vai nu šams nedabon vispār, jo kam vajadzīgs intenets, ja ir labklājība un tīrība- viss internets, kopā ar sapni par laimīgo dzīvi pienķīseļu upju krastos ir pārdots latviešiem latvijā,
oder, pērc caur teliasonera pastarpināti piederošo LMT par Ls 8/kg.

diezgan padārgi, zin.

ārpus tā, es šā izlasīšu izlasāmos meilus un īsi uzbrīfošu kā iet jaunajiem jūrju vilkiem, jo šitamā ostiņā mums ir wirelēss, kas skan kā debesmanna.

Aiz prieka, ka esmu tikusi pie weba,
ka e-mailos nav sprāgstvielu un raķešu,

kāpu uz jahtas un, ar tik iepriekšparedzamu, nepārprotamu un elegantu lēcienu, lēni atvadoties zem kanāla duļķēm aizgāja mans mobilais tālrunis.


Tā ka dārgo lasītāj, ja zini, ka man ir bijis tava mobilā nr, tad zini, ka tagad tā vairs nav, no galvas esmu iegaumējusi 2 savu radinieku mobilās kombinācijas, tā ka visi citi ir vairāk kā laipni lūgti tās droši paslēptajos komentāros ierakstīt.


Sirsnīgs paldies.


(uz jautājumu, "kad pēdējo reizi bekapoji"- atbilde:sen, iepriekšējo, ne šo aparātu. )

"tas viss ir galvā. savā galvā."

kārtējo reizi secinu, pēc tam, kad izdevās savākties nebarojot zivis, lai arī uz to gāja diezgan pārliecinoši, jo bija diezgan paaugsti viļņi, kuri šūpoja no visām pusēm. kļūme gan bija tā, ka es biju nolēmusi palikt iekšā un lasīt grāmatu, tāpēc uzšūpojos krietni. (no izlasītajām 2 nodaļām par ROI svarīgumu atceros gandrīz neko, ja neskaita nelabumu.) pret vakaru jau biju dzīvotāja un šodien stūrmaņoju pati. tiesa gan, šodienas gājiens gan bija vareni īss, jo nolēmām palikt pilsētiņā ar internetu, baznīcu, grieķu krogu un vēl pāris iezīmīgām vietām. šeit ir mazpilsētas miers: smaržo pēc svaigi pļautas zāles, ap kanālu sēd ļaudis, pikniko un audzina mazus, blondus, zilacainus bērnus. skan baznīcu zvani un diemžēl, man nav izdevies atbrīvoties no spriedzes pašuzvilktās par "darba līniju."
nemāku (suns zin, ko ēdis) atslābt un nodoties šimbrīdim, domāju par to, ko "vajadzēja padarīt."
neciešami. pašiezāģējoši.
tāpēc telefona noslīcināšanās ir mazs, bet tīkams soda punkts un būs iemācīties atslābt te&tagad.


( >>> )

sarkandulla saule virs mežu pamales un piestātnes otrā pusē, kādā zaļā kuģī ar nīderlandes karogu ļaudis spēlē akordeonu. citas blakusjahtas bērni,līksmi ķiķinot pa kanālu laiž radiovadāmos kuģīšus, kuriem ir nakts gaismojums un kaimiņos vakariņo sirms pāris, ar mazu jahtu vārdā "speedy lady."

iespējams, tas ir viņu 197 kopīgais gājiens, bet varbūt arī tikai otrais, taču dienu viņi svin godam, piedaloties.