Tālab bij zvēriem Daugaviņas rakti?
Monday, September 18th, 2006

Date:2006-09-18 09:22
Subject:piektdiena- pirmdiena, cukurs un pipari
Security:Public

Jaudu dažādība dienām, kur piekdtienas naktī attīsti vidējo ātrumu līdz 102 km/h uz 297 km (deadly tricks, deadly) jo nesies uz tēviju, piemiegt aci Skaistkalnes baznīcai un pakratīties Bārbeles- Užu bedrēs (pārbaudi savu vestibulāro aparātu līdzenajā Zemgalē!) ,
kur iebraucot Rīgā nesaproti, kāpēc te ir tik daudz cilvēku nakts vidū, varam pa taisno no ceļa iesēdēt krogā un triekt un ir silti, ir tik silti, kaur dažus no triecējiem zini vien garāmejot, bet tomēr: uzķer vilni apmēram to pašu. Mājās smaržo parkets un nopludinātie griesti šķietas mazliet gleznieciski, piestāvoši vecajai kumodei un mūžam neatjaunotajai Zelmas lustrai. Kur sestdien slaiki nosust līdz 12.30 un kioskā iegādāt gan piekdtienas, gan sestdienas "Dienu", supergigalielveikalā "A.XXX" secināt, ka nekā svaigāka, kā šprotes un Lāčmaizi brokastā nedabūt [pat te Vaniļas Biezpienu "Riekstiņš"].
Un tad tās sēnes un skuju savākšana aiz drēbēm un pirms miesas.

Un cinema un Kronvaldparks un tas viss.

Un svētdiena: stop zīme seškantainā; kustēties lēni, pavisam lēni, lai neiztraucētu iekšējo ommmm svilpotāju, lai sēdot pie Ķīšezera, gremdējoties personīgajā Klusajā okeānā, atgūtu patīkamu dzidrumu kaut kur pakausī, jo neba man vienai vērmeles pa acīm liet, neba man vienai tik'.

Klusums un klusums bij veldzējošs, ar sauli pakausī, kā ne pirmoreiz šosezon, saules smarža kutina degungalu, bet ar diezgan skaidru sajūtu, kur debesis, kur zeme.
Un kā rūdās tērauds.
Ja baravikas ar makovicām samainījās vietām, tad zeme ar debesīm gan ne.
Ir lieliski nebūt vienai, kad tas ir lieliski, bet pamatkomforta komplektiņš, garoza un labi noturētā betona pudaments, kuram vajadzētu vilt vismazāk un visretāk, tak pie katra paša vien dzīvo, tas nav nekādi uzlādējams "pieskrien un 30 sec. uztanko sev 9 jaunas dzīvības, ložmetēju un renkuļus", kā iecienītajās lāzerkaujās ar vibrovestēm. Visu kas mans, es nesu sev līdzi.

Un atkal jau krušovice un atkal jau kino un četras dažādas tējas šķirnes katram rudajam costa nostra loceklim. Kā teica mazākais "kā, Tev tikai divu veidu sieri šodien?"

Jap. Manējās tās- tur, pukainās kleitinās. Domā, pa kuru laiku paspēju? Heeee!

post a comment


browse days
my journal