Jautājums manām fellow ladies ar lielu pēcpusi - vai kāda zina veikalu, kur var atrast peldšortiņus par puslīdz normālām naudām? Pagaidām esmu atradusi tikai Esprit Stokmanā, bet tie bija par 30 eiro un tik daudz man īsti neceļās roka maksāt.

Aizvakar sapņoju, ka atrodu savā mājā atvilktni pilnu ar skaistiem un krāsainiem krūšturiem, kas visi perfekti der. Šodien veikalā piemērīju 12 krūšturus, izmēģināju visus izmērus no 80A līdz 80B un neviens tā īsti arī nederēja. Izgāju laukā no galerijas nosvīdusi, saskumusi un nedaudz pikta.
Apparently man ir 22 gadi un es vēl arvien nezinu, kāds ir mans izmērs. Varbūt man ir tik unikālas krūtis, ka nekādi lindeksi un h&m vēl nav atkoduši, kā tādām uztaisīt pareizo krūšturi. Es gan vairāk sliecos uz iespēju, ka man rokas neaug no pareizās vietas ārā un es vienkārši neprotu ar mērlenti izmērīt savus bumbuļus.

Lai gan neesmu īpašā sajūsmā par caurstaigājamu istabiņu stundas attālumā no fakultātes un par kādiem 100 eiro dārgāk nekā biju cerējusi, fakts, ka turpat tuvumā atradīsies arī cietums un kapsēta, man nedaudz uzlabo garstāvokli. Kas vēl varētu būt pilnam komplektam - dzemdību nams un bordelis,nez?

Kalnciema ielas kvartāls tomēr nav priekš manis. Tur ir pārāk garšīgas lietas un pārāk labi smaržo cepta gaļa un vafeles, lai es varētu pilnībā nodoties kulturālām lietām. Jāiet uz depo, kur ir štruntīgs alus, bet vismaz mūziku tad es par visiem 100% klausos.

Tā jau, iespējams, ir zaimošana, bet Korāns ir labākā un stabilākā grāmata, uz kuras nolikt datoru, lai rakstot viss nežvingātos.

banderlogs šodien bija īpaši gudrs un attapīgs un kamēr pārējie kursabrieži rakstīja eksāmenu, viņš vēl tikai dzēra savu rīta kafiju. Un kad uzzināja, ka eksāmens notiek šodien, tieši tagad, nevis rīt, sāka panikā skraidīt pa māju un izdvest ļoti spalgas un nesakarīgas skaņas.
patiesībā, ņemot vērā, ka visu radinieku un draugu lokā jau sen esmu slavena ar savu talantu vienmēr kolosāli saputrot datumus un tikšanās vietas, tas tiešām ir brīnums, ka es tikai tagad totāli sajaucu eksāmenu datumus. es tikai biju cerējusi, ka tas varētu notikt, hmm, nekad, jo akadēmiskos parādus negribu un no budžeta izlidot arī negribu.

Protams, ka tikai tāds attapīgs cilvēks kā es varu vispirms izņemt lēcas un tad sākt meklēt pa visu māju, kur noliktas brilles. Un, protams, ka piecas sekundes pēc tam, kad lēcas ir atkal ieliktas atpakaļ, arī brilles uzrodas, turklāt turpat degungalā.

Sasodīts, nu, sākas arī mani piedzīvojumi ar VIDu. Negrib seski dot man pašnodarbinātā statusu, jo biju tik dumja un godīgi ierakstīju, ka jau strādāju tulkošanas kantorī. Tagad nāksies tērēt naudu, ejot pie jurista uz konsultāciju, ko es daudz labprātāk tērētu rumkolās un visādās citādās jaukās lietās.

Pa radio mācīja, lai rūpējamies par saviem mājdzīvniekiem šajā laikā un nodrošinām viņiem kādu ēnas stūrīti, kur patverties no šausmīgā karstuma. Patverties my ass - abi divi runči ir atraduši vienīgo saules pleķīti uz grīdas un tagad tur nepieklājīgi skaļi murrādami guļ. Kamēr es dzeru litriem ūdeni un klusībā ceru, ka uz vakaru paliks vēsāk un es nenomiršu no karstuma teātra bārā.

goda vārds, es jūtu, ka drīz humpalās pārdevējas jau sāks mani sveicināt.

Nu saki viens cilvēks, kā var pamācīties, ja ārā smaržo pēc tikko pļautas zāles un ceriņiem? Saulītē gribas gulēt un pārlasīt Radzobes grāmatu, nevis domāt par nopietnām lietām.

Man muzeju nakts nekad nav īsti nav patikusi, visas tās garās rindas un stumdīšanās, un elpošana pakausī, bet ārpus Rīgas, izrādās, var būt pavisam burvīgi. Aizbraucām ar brāli uz Mērmuižu, izstaigājām visus pakšus un atradām, re, kādus dārgumu iz žurnāla"Zeltene" - Martas Grimmas romānu vairākās sērijās. Visu gan nepaspēju izlasīt, bet varēja noprast, ka tur visādas smalkas un aizraujošas lietas notiek.


Bildēts ar kartupeli, protams.

Es varētu klausīties Vilcienu Pilsētu visu dienu, goda vārds. Ko, hahahā, es tieši arī daru. Kāpēc gan paplašināt savas mūzikas apvāršņus, ja var klausīties vienu dziesmu līdz nelabumam?

Vai nu es esmu īpaši attapīga, bet, sit mani nost, es nemāku ielikt jaunās austiņas ar to plastmasa korķi, vienā laidā krīt ārā. Vēl es vakar uzzināju, ka nemāku uzrakstīt vārdu "laboratorija". Arī tagad nācās meklēt gūglī, lai ar trešo piegājienu būtu pareizi.

5 iemesli, kāpēc sievietes paliek pusmūžā vienas un 8 frāzes, ko vīrietim nekad nedrīkst teikt. Delfi pārspēj paši sevi.

Es jau zinu, ka patēriņa kultūra un kapitālisms un tā tālāk, bet nopirkt divas jaunas kleitiņas un pēc tam mājās gozēties spoguļa priekšā, ir vienkārši burvīgi. Jāatspalvo tikai kājas un esmu gatava iet šarmēt Rīgu.

Skatījos ssā dzīvokļus Vārnu ielā, kur nesen pastaigājos. Līdz savam dzīvoklītim man ir kā līdz mēnesim, bet, ak, pasapņot tak ir jauki. Sludinājumos bildes gan ir vienotaļ šausmīgas - vai nu visur eiroremonti un viss tāds plastmasīgs vai dušas kabīne ar cepeškrāsni vienā telpā. Bet, nu, gan jau kādreiz arī es varēšu atļauties ieiet dušā un uzcept pankūkas, neizejot no istabas.