17 Decembris 2014 @ 12:35
 
Es esmu kā tā vāvere Darela stāstā, kur viņš pusgadu teltī dzīvoja zem koka un vēroja, kā tā dzīvojās pa zariem, nemaz lejā nenāca, un tad beigās secināja, ka dzīvniekiem nemaz nevajag tik lielu teritoriju, lai būtu apmierinātas visu viņu vēlmes un vajadzības. Es šeit esmu nodzīvojusi gandrīz pusgadu, bet tik un tā varu uz rokas pirkstiem saskaitīt, cik ielas zinu un kā tur no mājām nokļūt. Turklāt savu rajonu arī zinu pagalam švaki, tik vien kā veikalu un vilciena pieturu. Varbūt, ja es te nodzīvotu vēl vienu pusgadu, zināmo ielu skaits pieaugtu, bet pagaidām tāda Darela vāvere, kas tālāk par savu degungalu neredz, vien esmu.