Valodu kursi sākas tikai pirmdien un visi studenti vēl nav saradušies, tā ka tagad, vakarā, tāda pagalam klusa un nedaudz arī vientulīga sajūta. Visapkārt tikai pensionāri un bezdarbnieki - burtiski, kā bija minēts visos blogos, kurus rakstīja šeit agrāk dzīvojošie studenti. No vienas puses, gribās, lai ātrāk ievācās mana dzīvokļa biedrene, jo vismaz būtu kāds kontakts ar cilvēkiem. No otras puses, negribas nekādu kontaktu, gribu turpināt izsvaidīt drēbes visur un nemazgāt traukus, neuztraucoties, ko par to kāds varētu teikt.
Un vispār jūtu, ka drīz piepildīsies tas, ko teica mana kursabiedrene par dzīvošanu svešumā - sāk gribēties vienkāršu apskāvienu, tīri cilvēciski pieskārienu, un šī ir tikai otrā diena ārpus Latvijas.