25 Marts 2014 @ 20:30
 
Fantastiski laba intervija un pašai neizmērojams prieks par atklājumu, ka teorija atbalsojas dzīvē, jāprot tikai uzdot īstie jautājumi. Bija, protams, neveiklie smiekli un arī pavisam dumji jautājumi, bet es to norakstu uz savu general awkwardness un īpaši nesatraucos.
Turklāt darbā, kā uzzināju, vienīgais vīrietis ir pavisam izskatīgs vīrietis un ar tik zemu balsi, ka, viņam ierunājoties, man gribas aiz laimes izkust mazā peļķītē. Varbūt labi vien, ka šamējais sēž aiz muguras, citādi koncentrēšanās spēja būtu 0.
 
 
Mūzika: patīkams klusums