Es nezinu, kas īsti notiek, ka pēdējā nedēļa ir bijusi tik mierīga bez ierastās nervozēšanas, baiļošanās par nākotni, ņerkstēšanas draugiem (tikai mazliet), bet es tā gribu, lai šitā ir vēl ilgi, ilgi. Justies kā gandrīz normālam cilvēkam, nevis kā tādam mazam, dusmīgam un ļoti aizvainotam zvēriņam, kurš pats nesaprot, kas notiek viņa galvā, ir pārāk labi, lai tik drīz atvadītos no šīs sajūtas. Tāds labs iekšējais miers apvienojumā ar sakārtotību, kādu es pat neatceros pēdējo reizi piedzīvojusi.