Sāku nopietni apsvērt tetovējuma uztaisīšanu, kamēr esmu šeit. Droši vien, ka vajadzēs pārdot labo roku, lai to atļautos un droši vien, ka vēlāk to nožēlošu, bet ja reiz visus 22 gadus esmu dzīvojusi pēc principa ''dari tagad - domā vēlāk'', tad varētu arī nākamos 22 gadus nodzīvot ar tikpat dumju moto.
2 raksta | ir doma