Dumjais ķermenis, kas negrib klausīt. Prezentācijas laikā sāka trīcēt ceļgali un tik ļoti, ka sabijos, ka tik nesaļimstu visu priekšā. Es jau domāju, ka esmu tikusi pāri savām bailēm no runāšanas cilvēku priekšā un tagad esmu tāda badass bitch, ka tik turies, varu vai lekcijas novadīt.
Kad vienreiz beigsies tā nervozēšana un sevis zāģēšana, ka nevaru normāli parunāt auditorijas priekšā? Baldriānis arī ne velna nelīdz.