Tagad acīmredzot pienākusi mana kārta ar dzīvnieku un veterināru epopeju. Minkāns jāaizved uz klīniku, lai apskata zobus, jo ir nelaba aizdoma, ka viņam atkal tur mutē kaut kas nelabs saviesies. Kas viss būtu relatīvi vienkārši - diennakti nebaro viņu narkozes gadījumā, iestūķē kastē un prom pie ārsta. Ja vien komplektā nenāktu māte, kas dzīvniekus gan mīl, bet absolūti neredz jēgu vest PILNĪGI veselu kaķi pie ārsta, jo a)nauda jāmaksā par neko un b)minkānam būs lieki uztraukumi. Un man no tādas spītīgas ''es neko nezinu, neko negribu zināt" attieksmes asinis kāpj galvā.
Ir jau forši ar kaķi klēpī sēdēt pie panorāmas un kasīt viņam ausi, bet nolāpīts nu, tev tak ir atbildība pret to lopiņu. Ja viņam vienreiz ir bijuši izrauti 6 zobi un otrs kaķis vispār aizgāja pa skuju taku mūsu paviršības dēļ, kā var atsacīties pat uz elementāru pārbaudi aizvest. Vai vismaz ļaut man to izdarīt.