Nu, vai cilvēks nav viens ērmīgs radījums. Pirms nedēļas vēl činkstēju, ka nav draugu, nav sociālās dzīves, fui, cik viss ir slikti. Šovakar toties biju diezgan iepriecināta, kad draudzene atcēla mūsu vīnošanu čomskī. Tagad noskatījos 'To Rome with Love', ietuntuļojusies siltā segā, un esmu viens laimīgs susuriņš (lai gan filma štrunts). Rītvakar plānā savākt savu veco Minoltu, pārvarēt kompleksus par ne tik smukām bildēm un atsākt fotogrāfēšanu, un braukt uz laukiem. Tāda laba sajūta par dzīvi.
Ūū,un vēl man apsolīja iemācīt spēlēt pokeru. Tā ka pavisam drīz varēšu piepildīt sapni, ka rauju vaļā pokeru džeku kompānijā tādā piesmēķētā istabā un vienlaicīgi stāstu rupjas anekdotes.
Nu tā apmēram.