Es atceros, ka kaut kad ap 14, 15 gadiem dzīvoju svētā pārliecībā, ka man ir vienkārši amazeballs lieliska angļu valoda, kam patiesībā tāda īsta pamatojuma realitātē nebija. Runāju priekš vidējā 14gadīgā latvieša ļoti labi, bet patiesībā jau nekas dižs tur nebija. Tagad esmu iegājusi otrā galējībā, kur liekas, ka es runāju kā tāds kartupelis un visi teikumi, kas nāk no manas mutes, ir tādi stīvi, aplauzīti un tizli. Kaut kāds absurds - tagad, kad beidzot mana angļu valoda pēdējo 2 gadu laikā ir palikusi tāda pavisam smuka, vārdu krājums pieaudzis un izruna arī labāka, atsākas kaut kādi debīli, nepamatoti kompleksi.
ir doma