| nejaukas iekšas |
[Apr. 9th, 2020|10:07 pm] |
|
šodien viss un visi mani pieviļ. tā jau laikam notiek, kad bijusi kāda izteikti laba diena, neizbēgami seko arī tāda, kura liek neciest visus un sevi visvairāk. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2020|04:57 pm] |
| [ | sajūtas |
| | tuvu nervu sabrukumam | ] |
| [ | mūzika |
| | Jordan Rakei | ] |
pāris lietas.
1. es nekad nebūšu youtubere, jo video montāža ir tikpat neciešami stresaina un sarežģīta, cik intriģējoša. droši vien arī mans dators gluži vienkārši ir diezgan sūdīgs. (padomus nemeklēju, paldies)
2. mans tēvs šodien sevi parāda no riebīgākās un nepatīkamākās puses. nekad man tas nav pietrūcis un nedomāju, ka kādreiz pietrūks. viņš ir amazing, kad netaisa šitās miskastes, bet katram ir sliktās dienas.
3. droši vien jaukākā ziņa šodien - man uz pakomātu atnāca jaunais mētelis un par to esmu priecīga.
gaidu rītdienu, gribu dabūt tās geto un ne tik geto bildes no filmas |
|
|
| laimīgas dienas |
[Apr. 8th, 2020|10:57 am] |
liekas stulbi nepieminēt vakardienu. ar ko lai sāk?
pirmkārt, bija forši, ka tik silts ārā, tad ir pat patīkami cilāt bruģakmeņus un vest smagas smilšu ķerras. pārmaiņas pēc man ļoti patīk arī tas, ka visa ģimene ir mājās. tagad katru dienu pēc pusdienām sanāk interesanta saruna ar vecākiem, kas gan vairāk ir mans monologs, bet runāties taču visiem vajag.
biju arī ļoti priecīga par iespēju izbraukt no pagalma, satikties un pavadīt sauli pie upes, parunājot par visādām nozīmīgām un interesamtām lietām.
un par centru.. zināju, ka uz turieni aizbraucot būs daudz emociju, bet viss izvērtās superīgi. tagad, kad jau gandrīz mēnesi tupēts mājās, tāda vienkārša braukšana, kur deguns rāda izraisīja neviltotu laimes sajūtu. man patīk priecāties un man ir prieks, ka vakardiena man ļāva to darīt. |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2020|11:28 pm] |
|
aaa, aizmirsu izlikt savu mazo baili par to, ka mamma varbūt pamanīs manis izveidoto robu krutajā kokosa eļļā, ko komplektā ar rīcineļļu uz nakti iemaucu savos matos.. |
|
|
| korona lockdown day 20 |
[Apr. 1st, 2020|11:15 pm] |
| [ | mūzika |
| | Mamas Gun - House On A Hill | ] |
skaitīju dienas un WOW, cik ilgi jau kopš viss šis trakums sākās..
interesanti, bet es šodien jūtos ļoti apmierināta ar padarīto, lai arī galvenais "padarītais" šodien bija ģimenes un draudziņu izjokošana, kas iznāca negaidīti smieklīga un tiešām pašas garastāvokli uzlabojoša. šausmas, kā es izsmējos un nopriecājos par to, ka sasmīdināju citus, arī kādu, kam varbūt šodien nebija pārāk jauka pašsajūta. vismaz viens smiekliņš tomēr ir labāk nekā neviens, vai ne tā? :)
"I wanna live in a little house on a hill with you where the sun sets in the west" biju aizmirsusi par šito foršo albumu.
vispār esmu nedaudz pārsteigta par to, cik laimīga pa dzīvi jūtos šajos dīvainajos apstākļos. protams, ir brīži, kad uzmācas vīzijas ar ceļu pa Miera ielu uz Tallinas pagalmu vai diseni KKC, vai pat ar to leģendāro Hesīti, kas tik daudzās naktīs bijis kā oāze :D bet arī tas šķiet tāds tāls un arī tīri nesarežģīti sasniedzams (mūžam cerot uz sabiedrības godaprātu un atbildības sajūtu). domāju, ka vasara būs citāda nekā to biju sākotnēji iedomājusies, bet neliekas, ka būs tik traki kā tajos scenārijos, par kuriem pat domāt negribas.
man prieks, ka varu sazvanīties ar saviem draudziņiem. citādi būtu daudz grūtāk. |
|
|
| klusie sapnīši |
[Mar. 29th, 2020|12:43 am] |
| [ | mūzika |
| | Bamily - Katata | ] |
šobrīd mana lielākā vēlme saistībā ar manu nākotni ir, lai tuvāko dažu gadu attēlojums manā dzīvē būtu nepārprotami tikai un vienīgi šī viena dziesma. ja tā būs, tad viss būs kārtībā. :) |
|
|
| korona lockdown day 2 |
[Mar. 14th, 2020|09:27 pm] |
nepietiek jau ar to, ka tagad biju pamatīgi pieradusi pie vienatnes šajā mājā, kas šobrīd vairs nav iespējama, jo visi ir mājās, vai ne? nē. ne tikai visa mana ģimene ir izdomājusi rēkt par mani un par pilnīgi jebko, ko es daru vai kā reaģēju uz lietām, pēkšņi visi pasaules cilvēki, kas parasti ir ļoti aizņemti, tagad nezinot, ko darīt ar visu brīvo laiku, grib mani redzēt savos pasākumos. ne velti pēdējos ~5 mēnešus no viņiem visiem izvairos. negribu viņus redzēt arī tagad. plusā vēl, tas viens dīvainais džeks, kas ir "ģimenes draugs" mammas vecumā pēdējās nedēļas laikā man jau trešo reizi sūta random saturu, kam ar mani nav nu tiešām nekāda sakara.
ak, ko gan es neatdotu par iespēju dzīvot vienai šobrīd... |
|
|
| korona lockdown day 1 |
[Mar. 13th, 2020|11:56 pm] |
nekādā lokdaunā es šodien nebiju. dzīvībai svarīgi bija satikties un pastaigāt pa tukšākajām Rīgas daļām. tas bija superīgi. par koronu runāt arī bija smieklīgi un nedaudz psihopātiski līdz brīdim, kad, esot veikalā, uzmācās placebo līdz tam, ka gandrīz noģību no stresa. vajadzēja brītiņu paklusēt, lai saņemtos, bet svaigā gaisā palika labāk. jau norunājām ieviest videozvana funkciju komunikācijā vai vienkārši sazvanīties, jo bez tā es tiešām varu sajukt prātā.
14.aprīlis... tik ilgi.. pat es, antisociālākais cilvēks, ko pati zinu, nevaru iedomāties mēnesi sēdēt mājās. esmu noskaņota izmantot dīvainos apstākļus pašizaugsmei un, cerams, arī fiziskai sevis uzlabošanai. sen jau gribu sākt skriet. ceru, ka to varēšu. labi, ka te nedzīvo daudz cilvēku un ka blakus ir superīgs parks ar lērumu koku un upīti.
baidos par mīļo kaimiņu. viņš ir vecs un jau tāpat diezgan nevesels. viena no vismīļākajām dvēselēm, ko zinu, tāpēc nespēju būt vienaldzīga. raudāju jau pagājušajā vasarā, kad viņš, pļaujot zāli, ik pēc piecām minūtēm gāja piesēst ēnā un atvilkt elpu. ja ar viņu kas notiktu, man ļoti sāpētu sirsniņa. |
|
|
| dīvainas dienas |
[Mar. 10th, 2020|12:04 am] |
šoreiz pilnmēness uz mani iedarbojas citādi. parasti esmu uzvilkta vai nevajadzīgi emocionāla, tagad tieši pretēji - mierīga, bez izteiktām emocijām. tik neitrālas sajūtas par visu un jebko, ka šķiet pat nedaudz depresīvi. laikam vienkārši pierasts pie mūžīgi saulainā skatījuma uz katru detaļu. šodien pat mans feivorītais cilvēks emocijas manī izraisīja tikai kamēr piedalījās sapņa sižetā uz nakts rīta pusi. arī šo visu in general tikai konstatēju kā faktu, nekā par to nejūtos, ka neko nejūtu.
šonedēļ jākoncentrējas, vismaz līdz ceturtdienai. vajag to tiesību lietu beidzot pa īstam novest līdz galam, lai arī vienīgā vēlēšanās ir, lai tas jau būtu aiz muguras. jebkurā gadījumā, ja izdosies, man pavērsies plašs un fantastisks iespēju lauks, kas mani vēl vairāk atsaistīs no citiem. jāsāk palielināt distance. |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2020|11:48 pm] |
|
ok, thank fuck, man beidzot nedaudz sakārtojās dzīve. nu, precīzāk, ne dzīve, bet stresi galvā. atkal esmu mierīga. |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2020|12:13 am] |
|
nedomāju, ka tā notiks, bet man diezgan labi iepatikās tā viena dziesma. galvā nonstopā skan frāze “to die by your side is such a heavenly way to die”. burvīga melodija arīdzan. neraksturīgi pozitīvs vēstījums gan, bet priekš manis - tieši laikā. :) |
|
|
| nejaukas iekšas |
[Mar. 1st, 2020|07:13 pm] |
nedaudz pārņem panika par to visu, kas šajā semestrī jāizdara, jo šķietami nespēju sevi piespiest neko darīt, pat ja mācos ko tādu, kas man interesē vairāk par jebko citu pasaulē. dīvaini.
vai tev nav kāds padoms, kā sev piespiest darīt lietas? (kaut kas bez "vienkārši ņem un dari", tas jau skaidrs un daudz dzirdēts) |
|
|
| dzīves pakāpieni |
[Feb. 28th, 2020|12:53 am] |
lielas domas arī par to, ka man sāk palikt par šauru šai mājā. man patīk mana istaba, ne jau tur tā problēma, tā tikai ir kā manas enerģijas un motivācijas melnais caurums. diezgan ironiski, jo, šķiet, ka šī ir gaišākā istaba visā mājā.
lai kā man te patiktu viss, kā esmu iekārtojusies gadu laikā, es jūtos vislabāk, kad zinu, ka neviens cits šobrīd nemazgā veļu vai traukus, ka varu jebkādā apģērbā (vai bez tā) atrasties jebkurā istabā un pati lemt par to, kas atrodas ledusskapī, un, līdz ar to, arī manā šķīvī. šausmīgi gribētos savu virtuvi un savu veļasmašīnu! cik smieklīgi, ja vien es jebkad būtu spējusi iedomāties, ka tādas var būt manas vēlmes... |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2020|01:07 pm] |
|
kādam te ir līdzīgas smaržas kā bijušajam. nejūtos pārāk patīkami.. |
|
|
| |
[Feb. 21st, 2020|08:32 pm] |
|
mūžam būšu pateicīga par tiem pāris kaislīgajiem grāmatmīļiem, kas manī raisa vēlmi un spēju nolikt telefonu ar kaudzi nevajadzīgas informācijas un tā vietā paņemt grāmatu un lasīt. esmu tagad kļuvusi par cilvēku, kas lasa sabiedriskajā transportā un par to ļoti priecājos. |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2020|09:38 am] |
|
jaunie pūkainie spilveni palīdz justies mazāk vienai savā lielajā gultā, baigi jauki! |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2020|03:19 pm] |
pilna sirsniņa un pirmo reizi viss, kā vēlos to paust ir gluži vienkārši raudot laimes asaras. |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2020|12:52 am] |
nu, es nezinu. super dzimšanas diena. ļoti labi apzinos, ka saņēmu daudz mazāk apsveikumu no visādiem cilvēkiem nekā pēdējos gados, jo gluži vienkārši neesmu žēlojusi citu izjūtas un bijusi ļoti patiesa un vokāla brīžos, kad man kāds nepatīk vai kad vairs nespēju sevi piespiest kādu cienīt. bet tā nozīme jau nav faking apsveikumu skaitā (klišejiski, right?), bet gan tajā, kuri cilvēki mani apsveic.
ir saujā saskaitāmi vienreizēji brīnišķīgi cilvēki manā dzīvē un man tik tiešām neko vairāk nevajag.
ok, paldies par uzmanību, man IR jādodas gulēt. |
|
|
| pēkšņa atklāsme |
[Feb. 11th, 2020|08:49 pm] |
nekad neesmu sapratusi gredzenu fenomenu, taču tikko, šķiet, sajutu to, cik tādam vienam metāla rimbulītim ap pirkstu var būt milzīga nozīme. interesanti.. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2020|10:13 am] |
|
varu veiksmīgi apsveikt sevi par būšanu tik stulbai, lai mēģinātu pieslēgties JRT sistēmai 9.58 un tagad redzēt, ka šī stulbība atļāvusi citiem izpirkt izrādi, uz kuru gribēju aiziet. būs forša diena. |
|
|