| nejaukas iekšas |
May. 3rd, 2020|10:03 pm |
nespēju būt tā sevis versija, kas tik ļoti vēlos būt. zinu, ka viss, kas mani šķir no tādas realitātes, ir vienkārši šo parasto lietu darīšana. kāpēc tieši tas ir pats grūtākais - darīt? kaitinu pati sevi un nu jau atkal uzmācas nolemtības sajūta, jo universitātes lielie un nozīmīgie dedlaini ir tepat aiz stūra, bet es vēl joprojām sēžu un izliekos, ka nekas nav jādara. droši vien, ja būtu stingrāki pasniedzēji, situācija arī būtu citāda, bet ir jau kā ir.
gribu celties agri un spēt vakaros viegli aizmigt, gribu vairāk kustēties, gribu mācīties. šovakar, ejot ar suni, sapratu, ka gribu arī vismaz kādu vakaru (ja ne regulāri) ar riteni aizbraukt līdz tuvākajai pļavai uz saulrieta laiku un pasēdēt, paskatīties debesīs. |
|