whiterabbit.LV

"Как хорошо, что я не люблю творог. Если бы я его любил, я бы его ел, а он такой невкусный!" - Лев Ландау, академик.

"Представьте, вы прожили 80 лет благочестивой жизни, умираете, на смертном одре в окружении родственников и друзей (даже учеников)... через 5 минут вокруг вас трехглазые инопланетяне вырывающие из ваших семипалых лап бальбулятор, спрашивают: — Ну как торкнуло? Не шняга? Стоит курить? Говори чё видел?" ©hvz

Laiku pa laikam patiesi pārmāc skumjas par to, ka tik interesantu dzīves daļu jaunības posmā dzīvo radību bioloģijas varā esam spiesti vienkārši nogulēt. Un ja vēl pasaules ritums nespiestu nomodā pavadīt tieši rītausmas stundas! Katram taču zināms, ka vislabākās lietas notiek vakaros un naktīs, hehe.

Protams, sabiedrības attīstība laika gaitā ir notikusi, pieskaņojoties bioloģiskajiem ritmiem. Bet kā būtu, ja būtu? Piemēram, ja cilvēki spētu veselu gadu dzīvot pilnā nomodā – ar noteikumu, ka pēc tam tieši tāpat uz veselu gadu ir jādodas pilnā “ziemas miegā”. Kā cilvēki veidotu savas dzīves, kādus dabiskus un nedabiskus, legālus un aizliegtus ceļus atrastu, lai pieskaņotu savus miega ciklus noteiktiem notikumiem?

Darba devējiem būtu rūpīgi jārēķina savu darbinieku miega cikli, lai nodrošinātu darbošanās nepārtrauktību, kā arī nule atmodušos darbinieku strauju apmācīšanu un informēšanu saistībā ar darba vidē notikušajām izmaiņām. Skolēniem un studentiem būtu acīmredzot jākonstruē neklātienes apmācību sistēma ar garām privātstundām, nē, privātnedēļām. Mūziķiem un māksliniekiem būtu jāatkārto viesizrādes vienās un tajās pašās pilsētās, lai sniegtu prieku un apmierinājumu plašākam fanu lokam. Kādas pašvaldības deputāts vienkārši sajuktu prātā, pamostoties pēc gada un konstatējot, ka plānoto gardo kumosiņu zemes teritorijās jau ir noprivatizējis viņa “godoviks” (droši vien tā viņus žargonā dēvētu).

Vesela zinātne būtu arī laulību dzīve. Saticīgākie pāri veidotos, ņemot vērā ne tikai personīgās simpātijas, bet arī sakritīgus miega ciklus. Klubos un bāros jaunieši viens otram jautātu ne tikai vārdu un vecumu, bet arī – “Cik tev šogad vēl atlicis?” vai “Kad tu pamodies?” -, un tad skaidrā cītīgi līmētu filmu un prātotu, kas un kā. Neuzticīgas sievas bērtu saviem vīriem ēdienā miegazāles vai stimulatorus, lai drīz nomodā satiktos arvien īsākos periodos. Vīri censtos pieskaņot sievu miegu hokeja čempionātu grafikam.

Nezinu tikai, pēc kāda principa tad vecmeitas varētu izvēlēties kaķēnus zooveikalā, jo dzīvnieciņiem varētu būt pavisam cita garuma miega cikli. Bet gan jau kāda metode tiktu atrasta.

http://whiterabbit.lv/2013/04/11/hipnosa-upuri/

Šorīt man kāds stāstīja par Raikina skeču, kurā zildegunis mērījis sienas ar pusstopu un tad ziņojis, ka istabā esot "22 kvadratnih ļitra".

Bet tas gan būtu smieklīgi, ja pēkšņi tajā 21.12. pasaules gals tomēr iestātos :)

Reizēm šķiet, cik brīnumaina dzīve būtu bijusi, ja kaut kad toreiz, tālākā pagātnē, man būtu bijis tas prāts un vērtības, kas tagad. Pats smieklīgākais, ka pēc gadiem 10 es tāpat droši vien domāšu par šo te brīdi un tieši šobrīd neizmantotajiem prieka un laimības resursiem.

Neviļus tapa šitentāda bildīte telefonā - kādas dzimumdienas tusiņā ar mājas kino un mājas košaku, kurš nolēma paust arī savu attieksmi pret notiekošo.

Šķiet, esmu atkal pamodies. Tie retie brīži, kad pats esi spējīgs uz konkrēto dzīves momentu paskatīties no malas, novērtēt statusa joslas aizpildījumu. Cik dzīvību un apbruņojuma procentu atlicis, iegūto un zaudēto sabiedroto skaits, nu i vsjo takoje.

Latvija nekad nepārsitīs rekordu lēcienos no stratosfēras, jo valsts jau saknē ir aprāvusi treniņprogrammu, kuras pirmais posms bija Vanšu tilts.

Iedomājos, ka arī Jums šī bilde jāredz. Kadrs gan fiksēts jau pasen, šī gada pavasara nogalē. Visas iespējas mēģināt tajā atrast Vili Lācīti un Klonatanu Šmidzi Vāvertu...

Vakar pamatīgā ļaužu pulkā svinējām degeneralis vārda dienu – un starp daudzajām jautrajām virtuves sarunām, kā jau tagad pieņemts, paspējām krietni apsmiet arī dažādu jauno kustību un sociālo mediju tēmu. Re, te būs viena no procesā dzimušajām shēmām.

Spēle “GeoBomzings”

Apstākļi: tusiņš. Virs daudzdzīvokļu mājas pagalma no loga virzienā uz leju tiek izvietota noteikta diametra caurule, kuras ārējais gals ir kustināms attiecībā pret daļēji fiksētu iekšējo. Pa cauruli, to vienlaikus kustinot, dažādos laika posmos tiek slidinātas tukšās pudeles, kas attiecīgi novietojas dažādos pagalma stūros. Tiklīdz tas ir noticis, katras pudeles novietojuma dati tiek publicēti Twitter un Facebook.

Tai pat laikā mikrorajonu bibliotēkās un citos bezmaksas interneta pieejas vietās uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un iztikas līdzekļiem, kas šo informāciju lasa un dodas uzmeklēt pudeles, lai tās nodotu stikla taras pieņemšanas punktos un saņemtu materiālu atlīdzību.

Protams, lai piekļūtu datiem, notiek sīva konkurence par vietu pie bibliotēku datoriem, kas no valsts statistiķiem tiek iztulkots kā zinību kāre. Tiek secināts, ka vienkāršo iedzīvotāju vidū pieaugusi interese par zināšanām, atnāk izglītības ministrs Roberts Ķīlis un visus nopelnus pieraksta sev.

Fin.

► http://whiterabbit.lv/2011/12/04/ministrs-kilis-un-geobomzings/

Pirms kāda laiciņa pārlasīju paša sirdij un prātam tuvāko kiberfantastikas gabalu – ukraiņa Sergeja Lukjanenko “Atspulgu labirintu”. Tīk stāstā ietvertā filozofija, kamdēļ pārlasīts jau vairākas reizes. Nav brīnums – autors pēc izglītības ir psihiatrs un profesionāli darbojas kā psihologs, rakstot vairāk hobijam. Vairākas viņa grāmatas ir manā “zelta plauktiņā”. Lūk, pāris citātu no minētā darba brīvā tulkojumā:

“Psiholoģija, saskaņā ar vispārpieņemto, ir ārkārtīgi vienkārša zinātne. Cilvēki, kas nespēj patstāvīgi iedzīt sienā naglu vai sarīmēt pāris rindiņas, ne mirkli nešaubās par savu spēju saprast – un tiesāt citus.”

“Mēs esam virtuālo pasauli pārvērtuši par reālās dzīves parodiju. Bet parodijas nemēdz būt labākas par oriģināliem. Tām ir cits uzdevums – izsmiet, parādīt pirmavota neveiklību un bezjēdzību. Bet mēs nespējam izmainīt pasauli. Un tāpēc šai parodijai ir atņemta jēga. Tā nav rāviens uz priekšu, bet tikai solis sāņus.”

► Darbu kopumā var izlasīt, piemēram, te: Лабиринт отражений

Lieliska multenes epizode: pele Džerijs paslēpjas guļošā autoriepā. Kaķis Toms uzsit pa to ar veseri un, protams, dabū atsitienu starp acīm.

Nez, vai nu šis būtu tas dzīvnieks, kuru Jūs, šādu skatu ieraudzījuši, tiektos noglāstīt, vai ne? Taču patiesībā attēlotais dzīvnieks ir mīļuma kalngals un turklāt reti paklausīgs eksemplārs. Pie vainas tam, ka šiem suņiem ir slikta slava, biežāk tomēr ir to saimnieki. Arī BMW taču nemaz nav slikts auto…


* lielāks foto rodams http://whiterabbit.lv/2010/10/18/feel-the-power/

Reizēm nāk prātā visādas dīvainas domas. Piemēram, par to, ka mēs jau augam un dzīvojam tādā laikā, kura novakarā savām atvasēm vairs nekādi nevarēsim pateikt: “Es tavā vecumā…”, “Kad mēs augām…” un tādā garā. Viss, ko darām, kaut kur tiek fiksēts, ne tikai ne mazāk vainīgo laikabiedru atmiņās. Nu, pateiksi tu dēlam – sak, es tavā vecumā tāds vis nebiju. Bet šis ieraksta google attiecīgos atslēgvārdus un uzvaroši paziņo – biji gan. Un ne tāds vien. Par bērnu audzināšanu būs jāsaraksta daudz jaunu grāmatu.

Vēstule redakcijai jeb kas noticis ar cilvēku spēju uztvert ironiju
http://whiterabbit.lv/2010/07/17/vestule-redakcijai/

► www.urbantrip.lv
► www.patversme.wordpress.com

► Atkārtojums:
http://www.orb.lv/blog/?item=106209