draugi un radi

Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.

Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.

Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Pirmo nedēļu noslimoju, bet pēc tam aizbraucu uz laukiem.
Tur ar mammu sanesām šķūnī sauso malku, nomazgāju un iztīrīju divas brāļa mašīnas, lai viņš beidzot tās ieliktu pārdošanai. Tīrot mašīnu, aizdomājos, ka ir tik daudzas lietas, kurām ir viena un tā pati dizaina problēma - tās ir grūti kopt vai iztīrīt. Tad ņem un ar otiņu mēģini izdabūt laukā putekļus no kaut kādām ailēm un esi nomocījies.

Aizgāju turpat laukos pie acu ārsta (Rīgā pie tās ārstes, pie kuras parasti gāju, varēja pierakstīties uz janvāri, bet man vajadzēja jaunas brilles), tad aizgāju uz vietējo optiku un pasūtīju divas brilles. Tā kā man ļoti lieli mīnusi (tagadējām būs -11,5), tad man viena lēca maksā 30 EUR. Par divām brillēm 240 EUR. Toties iepriecināja tas, ka profilaktiskā apskate pie zobārste arī izrādījās visai profilaktiska, jo man salaboja tikai vienu jau pirms dauedziem gadiem nolūzušas plombes malu, kura nekad netika labota, jo to gandrīz neredz un tā nesagādāja diskomfortu. Un vienmēr bija kas akūtāks labojams. Par to samaksāju 15 EUR.

Vēl laikam esmu atradusi ļoti foršu frizieri - mēs viņai esot kādreiz kāzas spēlējuši. Viņa man nogrieza un ļoti glīti ievedoja matus. Un tas arī par 15 EUR. Laikam jāsāk šāda veida pakalpojumus izmantot dzimtajā mazpilsētā - vēl jo vairāk tāpēc, ka man mati ir pusgari un ļoti bieži man pie friziera nav jāiet.