draugi un radi

Es esmu bēdīga, jo nupat uzzināju, ka ir nomiris Kriss Rī un Valts Kleins. :(
Es nekad neesmu bijusi tā, kas ļoti fano par slavenībām, grib par visām varītēm dabūt fotogrāfijas, autogrāfus u.t.t. Bet nu viņi abi bija manā īsajā listē ar slavenībām, ar kurām es būtu gribējusi pakomunicēt dzīvajā. :(

Es atceros, kā bērnībā es vienmēr domāju, kas prot tik skaisti nofotografēt tās sievietes uz žurnāla "Santa" vāka. Un tas bija Valts Kleins. Es atceros kaut kādu viņa interviju radio, kur viņš teica "Esiet mīlestība". Atradu pat savu ierakstu par to - http://klab.lv/users/missalise/525174.html .

"Driwing home for Christmas" ir mana absolūti mīļākā Ziemassvētku dziesma, tā vienmēr ir pasaka un stāsts un kupenas gar ceļa malām un mīļie, kas gaida mājās, siltās gaismiņas māju logos. :(

http://klab.lv/~missalise/653562.html

Savā sirdī gandrīz neiespējamo sapņu sadaļā es vēlējos šos cilvēkus satikt dzīvē. Nu tie jāpārceļ uz pavisam neiespējamo sapņu sadaļu. :(

Bet lai viņiem tur - otrā pusē - gaiši. Ir taču labi, kā viņi ir nodzīvojuši tādas dzīves, ka par viņu aiziešanu skumst daudzi, kurus viņi nekad pat nav satikuši...

Es nopirku Lidl dekorāciju ar gaismiņām - eglīti. Man parasti Rīgā nav eglītes, tad nu būs vismaz šāda. :) Vispār man ļoti gribētos, lai manā un citu cilvēku dzīvēs dominētu mīlestība, miers, skaistums, prieks. Šie četri vārdi ir kaut kāda mana personīgā mantra - kaut kādas manas personīgās vērtības.

Reizēm es mūsu darba kafejnīcā ņemu salātu bāra salātus - sajaucu pāris veidus - vieni ir ar fetas sieru, tomātiem, gurķiem, papriku, reizēm spinātiem, nedaudz valriekstiem, drusciņ klāt marinēti kaut kādi dzelteni auglīši - īsti nezinu, kas tie tādi, bet garšīgi, otri ir vai nu mocarella ar ķiršu tomātiem, spinātiem un izcili garšīgu pesto vai arī dārzeņu salāti ar lasi. Tas pavārs, kas šo gatavo, ir malacītis. :)

Tā, kakls sāp, vaigi sarkani un pašsajūta pasliktinajās. Iedzēru vēl vienu karsto dzērienu, ielīdu karstā vannā un laižos miegā. Šonakt mans ķermenis būs kara laiks vīrusiem pret manām imunitātes šūnām. Varbūt mūsu pasaule arī patiesībā ir kāds milzīgs ķermenis un mēs esam šūnas? Tās, kuras grib, lai organisms turpina pastāvēt, cīnās ar vīrusiem un baktērijām un vēža šūnām, kas tik ļoti atgādina putinistus, korumpantus un diktatorus, kuri rauj un rauj sev visus resursu. Un ja viņus laicīgi imunitāte nepiebeidz, tad viņi iznīcina visu ķermeni.

Kolēģe atnāca tāda pusslima uz darbu, jo mums abām šodien jāizpilda tas vakar uzdotais steidzamais uzdevums. Iedevu viņai savu iecienīto karsto dzērienu. Tagad viņa aizgāja pie ārsta, bet es pēkšņi sāku just, ka man sāp kakls. :( Aizdiedzu uz aptieku sev nopirkt jaunu karsto dzērienu, jo izrādās, ka biju atdevusi viņai savu pēdējo paciņu no savām rezervēm. Tagad dzeršu un cerēšu, ka tomēr tikšu uz strīpas, paralēli mēģinot salikt kopā tur tos datus.


Rīt mums darba pasākums, parīt ir mēģinājums ar mūziķiem Ziemassvētku koncertam, bet svētdien Ziemassvētku koncerts. /tikko nošķaudījos :( /

Šodien vakarā pēkšņi sagribējās vīnu. Tā kā manā bāriņā stāvēja četras pudeles (vienu šampanieti es nopirku, lai būtu vienmēr gatava atzīmēt Putina nosprāgšanu vai Ukrainas uzvaru, bet trīs pudeles ir man kolēģu dāvanas dzimšanas un vārda dienās, tad man pat nebija nekur jāiet.

Rezultatā es vienatnē esmu izlakusi puspudeli vīna un jūtos mierīga kā pitons. Un tādā nedaudz laipnā garastāvoklī - kā parasti, kad lietoju alkoholu. Un vēl drusku karuseļi galvā. :) Bet visā mūsu famīlija tā reibst. Sākumā kļūst ļoti priecīgi un laipni. Un tad es kam gulēt. :) Tā kā ar labu nakti, mīļie cibiņi. :)

"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."

Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"

Kaut kāda dīvaina un frīkaina nedēļa.