kakjux

beztēmā

Aug. 29th, 2015 | 05:03 pm
posted by: kakjux

iesim ar Mazo Puiku uz queer pasākumu, uz kuru visi ģērbjoties queer. un tagad pārdzīvoju, ka man nav lumberjack krekla. mūs regulāri notur par pāri, kaut arī mēs nekad, nekad neesam bijuši pāris. tāpēc negribas vilkt kleitu un izskatīties streitai.
Tags: ,

Link | iepļeckā! | Add to Memories


noisiite

beztēmā

Aug. 29th, 2015 | 05:52 pm
posted by: noisiite

Un izrādās, ka lietusbikses nemaz tik vienkārši šobrīd nav nopirkt (rīt braucam uz laukiem, gribas, lai ir ko uzvilkt, ja nu kas). Lai gan mājas lapās bikses bija bodēm izliktas, realitātē gandrīz nekur nebija. Nu nekas, toties Helme tika pie labām biksēm. (Ņēmu gan melnās, būs brālim pēc tam)
Kopā ar košām un meitenīgām jakām nav tik traki, bet nu ir lietas, kuras tagad skatos neitrālos toņos, lai pēcāk nebūtu otrreiz jāpērk.

Link | iepļeckā! {1} | Add to Memories


beztēmā

Aug. 29th, 2015 | 11:50 am
posted by: adinkra

Visas mazās treša siltumnīcas un šķūnīši nobāl pret
šito .

Link | iepļeckā! | Add to Memories


noisiite

1g4m

Aug. 28th, 2015 | 10:39 pm
posted by: noisiite

Niķojās, niķojās pēdējās dienās un pēkšņi kļuva bērniņš dikti advancēts. Vairāk runā, pēkšņi sāka iet uz podiņu, kā iemainīta. :)
UPD. par tām lietus biksēm. Kad šodien takās bērnu pārģērbu reizes trīs, sapratu, ka lietus bikses ir jāpērk obligāti. Tā viņš ir, viss nāk ar pieredzi (un jūsu lieliskajiem ieteikumiem :>)

Link | iepļeckā! {6} | Add to Memories


kakjux

beztēmā

Aug. 28th, 2015 | 06:01 pm
posted by: kakjux

Ja galva pilna ar reibinošām sajūtām, jāiet tām uzliet kāds atspirdzinošais dzēriens, kam seko ļoti atslābinošas un sajūtas atvēsinošas paģiras. :)
Tags: , ,

Link | iepļeckā! {1} | Add to Memories


hestia

beztēmā

Aug. 28th, 2015 | 05:55 pm
posted by: hestia

Kāds atgadījums man lika šodien domāt. Kāds vīrietis, kas te parādījās, te atkal nozuda, tad kaut grib, tad atkal nav laika vai nezin kas, un tā aizvien, it kā nevainīga un nekaitīga rotaļa, nenozīmīgas īsziņas laika kavēšanai, cilvēki paknakstās viens ap otru, paskrubina kā cepumiņu, sadrupina un atstāj pēc sevis nenotīrītu galdu. It kā pārbauda paši savas spējas, vai vēl padodas kādai piebraukt, vai vēl visi orgāni un maņas vietā, un funkcionē kā senāk. Un tad viņš zvana nepieklājīgā laikā, un tad viņu ir pārņēmusi kaisle. Viņš stāsta par to, kā viņam padodas muguras masāžas, cik ļoti viņu interesē sievietes baudījums. Viss ir tā nevainīgi. Nekas un tomēr kaut kas, kaut kādi mājieni, kaut kādas gaidas. Un tad viņš atkal nozūd. Nozūd, lai beigās par to visu atbildētu, jā, zini, tu tāda sakarīga un vispār, bet es jau nespēju tev neko dot, tu jau gribi kaut ko skaistu, tādēļ es labāk vienkārši notinos. Mazliet apstulbu šī visa dēļ, jo ne es prasīju, ne man kaut ko vajadzēja, un tomēr pēkšņi es sajutos bišķiņ palietota un atstāta, paknakstīta, padrupināta, nevajadzīga, niecīga. Un tobrīd es sāku domāt par sevi. Dažreiz liekas, ka karma sit pa vienu un to pašu vietu, un jau kuro reizi saņemot sāpju impulsu jau tik labi pazīstamajā apvidū, ir tāds neticības pilns apstulbums. Atkal? Tiešām? Nopietni? Vai tad nepietiek?

Ko gan es varu pateikt tādam vīrietim? Ja tu neko nevari, tad sēdi un nevari un dzīvo savā nevarībā. Ja tu baidies tuvoties sievietei, kura gaida ko skaistu, tad nesāc citreiz, nemēģini, nevajag. Paliec, dzīvo savā nevarībā, dzīvo ar to. Jo sieviete, protams, gaida ko skaistu, ikviena sieviete to gaida un tas ir tikai normāli. Un kāda gan cita jēga no visa šī, ja ne kas skaists? Vai tad mēs meklējam neglīto dzīvē?

Tomēr galvenais ir tas, ko es varu pateikt sev. Ja karma tev atkal ir iegāzusi pa to pašu vietu, to, kur rindojas nevarīgie vīrieši visas tavas dzīves garumā, sāc beidzot mācīties. Visi šie vīrieši, sākot no tēva, kurš nevarēja būt tēvs un tomēr pastāvēja uz to, ka tāds esot, spēlēja šo neatzīšanas spēli — es neko nedodu, bet esmu tēvs un pelnījis cieņu, pelnījis tevi pamācīt un izteikt spriedumus. Un tev gribējās vemt no šīs divkosības, no šīs netaisnības, bet ko tu varēji, neko, vai tu atvēri muti un to pateici?, nē. Un turpinot ar visiem draudziņiem, kuri nespēja stingri nostāties tev blakus un būt tur, nē, labāk tikai ar vienu kāju vai pirkstgalu, labāk gļēvi aizmukt no kases, atstājot tevi maksāt par pirkumu vienai, aizgriezties, izlikties, ka tas nenotiek, glabāt savas vīrietības ilūziju. Aizskriet pa priekšu tumsā, kur notiek kas bīstams, glābt savu ādu un atstāt tevi vienu, nesaņemt tevi pie rokas, neaizsargāt. Jau kuro reizi sastopoties ar šo vīrišķo nevarēšanu un apstulbstot no tās, ir beidzot patiesi jāmācās mīlēt sevi. Pateikt, jā, es esmu skaista šajā brīdī un šajā ķermenī, man nekas nav jādara, lai tāda kļūtu, es jau esmu. Pateikt to un domāt to, līdz galam un patiesi sajust to, uzstādīt to par savas eksistences pamatu. Un saprast, ka esi pelnījusi to, kurš nostāsies blakus, kurš gribēs tuvoties skaistumam un dot tam ko labu nevis drupināt, nevis niekoties, nevis tagad gribu, vēlāk ne, tā gribu, citādāk ne. Saprast, ka tu vari pateikt, ko domā un jūti, ka negrasies pieņemt jebko un ka tev nav jānokaunas tādēļ, ka kāds cits kaut ko nespēj. Sev esi tu pati un tā mīlestība, ko spēj sev sniegt. Tu atbildi par sevi, mīļā! Tu atbildi par šo ķermeni, ko apdzīvo, par to, kādu pārtiku tajā stūķē iekšā un cik laba un vēlama tā ir tev, kā tā liek tev justies. Tu atbildi arī par to, ko atļauj citiem iebāzt šajā ķermenī un kāpēc. Tev nav nevienam jāizpatīk, gļēvi jāpiemērojas, jānorij, jāpiecieš, lai slepus krātu aizvainojumu un teiktu, ka visi vīrieši ir cūkas un dzīve pret tevi ir netaisnīga. Esi taisnīga pati pret sevi! Atzīsti sevi! Visu, ko tu jūti, visu, ko tu vēlies, nespēlējies ar sevi, nenoliedz sevi! Netēlo orgasmus, netēlo pieņemšanas, kur to nav, nestāsti, ka gan jau ar laiku viņš mainīsies! Nē, sāc tieši šobrīd un apzinies tieši to, kas ir. Lūk, tava dzīve, lūk, tu pati. Pieņem sevi un labestīgi piedod tiem, kas kaut ko nespēj. Tomēr uzstādi sev turpmāk mērķi spēt pašai priekš sevis, nedrupināt pašai sevi, nepievilt.

Link | | Add to Memories


jim

Fuck for friendship

Aug. 28th, 2015 | 03:08 pm
posted by: jim

Dž: beidzot nosūtīju to ilgi mocīto rakstu
Dž: neesmu par viņu sajūsmā
U: bet nosūtīji!
U: (high five)
Dž: BET NAV ĢENIĀLI
U: bet tu esi sieviete, nevar ģeniāli

Link | iepļeckā! {12} | Add to Memories


kakjux

beztēmā

Aug. 28th, 2015 | 12:09 pm
posted by: kakjux

jau stāstīju par to jaunieti spāņvalodā. Vakar man nācās viņam spāniski jautāt, vai viņš guļ kails. Talking about awkward.
Tags:

Link | iepļeckā! {1} | Add to Memories


ripp

beztēmā

Aug. 28th, 2015 | 12:29 pm
posted by: ripp

btw, man vakar iekoda muša. visparastākā muša. šķiet, tā ir pirmā reize manā mūžā. nez, kas viņām ir, pret rudeni paliek asinskāras?

Link | iepļeckā! {3} | Add to Memories


texti

Restorāna “Kentucky Fried Chicken” testa režīma kongress

Aug. 27th, 2015 | 10:38 pm
posted by: texti

Tieši dienu pirms oficiālās atklāšanas AK, EK un kādam vājredzīgam rakstniekam neatradās nekā labāka, ko darīt, kā dienišķo maltīti doties nobaudīt kulta Rietumu restorānā KFC (nejaukt ar KKC). Apbruņojušies ar satrauktiem sirdspukstiem, daudz brīva laika un žūksni naudas, šo plānu arī drosmīgi īstenojām.

Rietumu zīmolu invāzija Latvijā sākās 1994. gadā, kad pretī Brīvības piemineklim tika atvērts pirmais restorāns “Makdonalds”, pret ko ņipri protestēja vides aktīvisti. Lielākās bažas toreiz bija par to, ka čīzburgera papīru atliekas nākotnē pārstrādes procesu turpinās zīdaiņu organismos, bet latviešu tauta arvien retāk izvēlēsies baudīt nacionālo fāstfūdu - belašu. Pirms diviem gadiem Latviju pāršalca sajūsmas vilnis, Rīgas vecākajā lielveikalā atverot trīsstāvīgu lēto, bet gana stilīgo šmotku veikalu “H&M”. Daļā tas, protams, izraisīja arī skumju pilnu nopūtu, jo tas nozīmēja, ka turpmāk iepirkšanās tūrēs Berlīnē šim veikalam būs jāmet līkums - ar H&M raibajiem legingiem te vairs nevienu nepārsteigsi. Labā ziņa ir tā, ka viss Rietumu kārotāko zīmolu klāsts vēl nav izsmelts un gan jau pienāks diena, kad varēsim blakus mājai iegādāties IKEA dīvānu un Vērmanes dārzā nofočēties ar Starbucks krūzīti. Sliktā ziņa ir tā, ka paliks arvien mazāk lietu, ar ko bagātināt savus ārzemju ceļojumus pa Eiropu, jo kurš gan, piemēram, Stokholmā ar lielu sajūsmu rītu “Rimi” salātus? Toties mēs no Rietumu piedāvājuma visvairāk uz Latviju vēlētos pārvest beļģu La chouffe aliņu (pat neskatoties uz palielināto akcīzes nodokli), ķiršu kolu normālā cenā (Stockmann par mums šajā ziņā tiešām ņirgājas) un, protams, sīriešu restorānu.

Restorāns KFC mums jau bija pazīstams ne tikai no ārzemju ceļojumiem, bet arī Rietumu romantiskajām komēdijām, kurās sievietes bēdas par nelaimīgu mīlestību mēdza kliedēt, skatoties teļļuku un ļoksējot iekšā vistu stilbus no sārta kartona spainīša, nevis vienkārši dzerot. Mūsu pavadonis, džentelmeniski kavējot garajā rindā pavadāmo laiku, arī izstāstīja, ka reiz seriāla “Dienvidparks” varonis Kārtmens nograuzis visiem keksiem paredzētajām vistiņām foršāko daļu - kraukšķīgās ādiņas. Kenijs par to sācis gauži raudāt, un to viņš parasti nedara. Beidzot par lielu nelaimi belašiem vistu kaudze kartona spainī ir pieejama arī mums. Tomēr vismaz pagaidām nav skaidrs, vai šis notikums izraisīs jaunu emigrācijas vilni, vai tieši otrādi - būs par iemeslu tam, lai Gunārs Kalniņš, SM, Čikāgas piecīši un citi trimdinieki atgrieztos Latvijā.

Cik nav dzirdēts, ka H&M 1998.gada kolekciju sūta uz Rīgu, kamēr citur tiek pārdots tikai vismodernākais! Lai noskaidrotu, vai Rietumi atkal mūs nečakarē, Texxxtu korespondenti Londonā SM nosūtījām komandējumā uz Lesteras laukuma KFC, ko vietējie inteliģenti dēvē arī par Kafku.

SM galvenokārt interesēja interjers, atmosfēra un vegānu piedāvājums ēdienkartē. Interjers bija ieturēts askētiskās plastmasas tradīcijās – neuzbāzīgs un lēts. Eksterjers mazliet atgādināja Laimas pulksteņa maķīša tradīcijas, t.i. senatnīgas ēkas stūrī iestūķēts amerikāņu džanks. Mazliet sajutusies kā mājās, mūsu korespondente drošu soli devās iekšā. SM atrada brīvu galdiņu otrajā stāvā – tobrīd tas bija arī vienīgais brīvais galdiņš. Sapratusi, ka šeit pie galdiņiem neapkalpo, viņa devās atpakaļ lejā un centās neuzkrītoši iedrūzmēties tuvāk pie kasēm, tomēr tāpat drusku nācās pamahāties ar elkoņiem. Kad korespondente Londonā bija tikusi līdz pašai kasei, viņu apkalpoja draudzīga un mīļa poliete. SM vaicāja, ar ko viņa rekomendētu šodien pamieloties, ja priekšroka tiek vegānu kuzīnei. Viss milzu piedāvājums pēkšņi sašaurinājās līdz trim izvēles iespējām – kartupeļiem frī (regulāri vai lieli), mazu ķobīti ar tomātu mērcē ceptām pupiņām un pirksta garuma kukurūzas vālīti. Nolēmusi mazliet patrakot, SM pasūtīja visus trīs. Jau esot atpakaļ otrajā stāvā, paralēli ēšanai SM vērsa savas antropoloģes acis uz cilvēkiem līdzās. Kopumā valdīja diezgan relaksēta atmosfēra – nelikās, ka ļaudis še devušies stresot par to, kura no visām ir zivju dakša. Pēc maltītes Londonas korespondente vēl mirkli pasēdēja ar savu kolēģi, lai dalītos iespaidos. Kolēģis teica, ka viņam vislabāk garšoja ūdens un kukurūza. Pati SM deva priekšroku pupiņām tomātu mērcē – it kā vienkāršs, ne pārlieku safabricēts ēdiens, tomēr labā temperatūrā un ar patīkamo mazuma piegaršu. Kopumā šī pieredze nebija slikta, tomēr domājams, ka, ja vien nespiedīs apstākļi, Kafkā viņa neatgriezīsies. Kāpēc? Pirmkārt, jo nafig vēlreiz. Otrkārt, ir daudz citu vietu, kur izsalkumu var remdēt lētāk un efektīvāk.

Tagad gan stūķējam somās lietussargus, kāpjam Rynair lidenītē un dodamies atpakaļ uz restorānu KFC Audēju ielā. Rīgā tomēr lietussargi var noderēt ne tikai, lai paglābtos no nokrišņiem, bet arī - piedalītos revolūcijās. Un jebkura Rietumu zīmola ienākšana Latvijas tirgū par tādu ir uzskatāma.

Dienas vidū vēl neatvērtais restorāns bija gana pillā, lai līdz iespējai izdarīt pasūtījumu būtu jāgaida ceturtdaļstunda. Laiku izmantojām lietderīgi un aplūkojām KFC mērķauditoriju. Pārsvarā mums apkārt stāvēja skolēni, kas pēdējās brīvlaika dienas nolēmuši aizbāzt ar vistām, kā arī tādi kraķi, kas pretendē uz balvu par mūža ieguldījumu spārniņu rīšanā. Pa vidu šiem atradās arī pa kādam pārītim - cilvēki, pošoties uz randiņu, zina, ka izskatīsies sevišķi erotiski, ja hodā laizīs savus pirkstus. Un, kas sākas KFC, beidzas gultā, vienīgi tad jārēķinās, ka palagi būs piebirdināti ar rīvmaizi. Vēl, protams, restorānā bija iemaldījušies nepilni 250 bēgļi, bet kur tad to tagad nav?

Katram pasūtījumam restorānā KFC tiek veltīta personiska attieksme, piešķirot tam savu kodu - piemēram, b23, b25, b26 u.tml. Tas nepieciešams, lai klients uzzinātu, cik tieši laika pavadījis gaidīšanas režīmā. Pavirši uzmetot aci, jau sacerējāmies, ka varēs pusdienu pauzē nobaudīt kokteili “b52”, bet bija vien jāsamierinās ar patīkami vēsu, bet tomēr - tikai Pepsi. Kopumā ēdiena iegūšana mums prasīja aptuveni 20 minūšu, kuru laikā paspējam sastrīdēties par to, kam labāk ticēt - acīmredzamajam vai rakstītam vārdam. Proti, mēs uzskatījām, ka tad, ja uz paplātes atnestais ēdiens izskatās pēc mūsējā, tas ir jāņem ciet, bet kopā ar mums esošais kungs uzstāja, ka jāklausa uz sienas rakstītajai pavēlei “b23: ludzu gaidiet!”. Tomēr atcerēsimies, ka viņš ir vājredzīgs, tāpēc šādu nostāju ir grūti pārmest. Beigās tomēr paciešamies un ar gavilēm uz lūpām pretī mūsu ēdiena personas kodam ieraugām iedrošinošo “palides, nāciet vēl!”, kas apliecina to, ka te tiešām saimnieko ārzemnieki. Tā, protams, ir kvalitātes zīme, ko Rietumu uzņēmumi nereti neizvairās uzvērt arī savos reklāmas saukļos. Piemēram, urbju un veļamašīnu zīmola Bosch mājaslapā var atrast uzrunājošu saukli “Vācu kvalitāte – mūsu ceļrāde zvaigzne”.

Šobrīd restorāns darbojas testa režīmā - tas nozīmē, ka vairākus ēdienus nevar dabūt. Piemēram, gribējām pasūtīt Ģimenes spainīti uz trijiem, bet tie jau bija beigušies. Tas liek domāt, ka Latvijas galvenais demogrāfs Ilmārs Mežs rītu aizvadījis, te rijot. Mūsu draugi no Solona kluba jau iepriekš bija nodegustējuši testa režīma ēdienkarti un brīdināja, ka mūs var apdraudēt silta limonāde “Pepsi”. Ar dzeramo, gods godam, vismaz mums gandrīz viss bija kārtībā. Gandrīz, jo metām acis arī uz dzērienu ar cepumiem “Oreo”, bet, tā kā arī tie bija testa režīma ēdienkartē, diemžēl svaigi spiesta cepumu sula palika tikai mūsu sapņos. Tāpat arī neredzējām Bonīti, ko piešaut klāt vēsajam Pepsim, toties no ledusskapja uz mums kāri lūkojās aliņš un sidriņš, tāpēc droši varam apgalvot, ka šī būs vieta, kurā brīvdienu naktīs pulcēsies dzērāji.

Mums bija palaimējies, jo dienā, kad visi Ģimenes spaiņi jau bija aprīti, bija pieejami Aso vistas spārniņu spaiņi. Beidzot varējām piepildīt savu sapni ieturēt maltīti mājlopu estētikā un ēst no spaiņa! Atklājām, ka pie galdiņa ar četriem beņķiem mums trijiem tomēr nebija gana daudz vietas, lai brīvi varētu nolikt gan spaini, gan kartupeļu paciņas, gan ķiploku mērcītes, gan dzērienus, nemaz nerunājot par kauliņiem, kurus sastūķējām dažādās spraugās.
Spārniņi bija vidēji pieņemamas kvalitātes - tie nebija baigi asie, bet toties bija bagātīgi ievīkstīti rīvmaizē jeb gružos. Protams, viss bija daudz garšīgāk nekā restorānā “Klīversala”. Un porcija bija gana liela, lai, maltītes beigām tuvojoties, mēs sāktu plūkties par to, kura pienākums ir aprīt pēdējās paliekas.

Kā jau ikvienā cienījamā kongresā, arī šeit novērtējām tualetes. Šeit bez šaubām sevišķi tiek gaidīti iereibuši ļaudis, jo dzimumu ikonas uz labierīcību durvīm bija viegli piedzērušās. Tiesa, viss bija tīrs, podi nebija apmīzti un pat nebija jācīnās ar tiem vārgajiem roku žāvētājiem - šeit ir tie labi, kas rokas nožāvē 2 sekundēs, tāpēc pēc tualetes apmeklējuma ikviens var skriet pēc vēl viena spaiņa, nebaidoties to saslapināt.

Pēc pusotras stundas un vairākām konfliktsituācijām Rietumu kultūras midzenī nolēmām nogludināt attiecības viens ar otru un dzimteni, tāpēc devāmies uz grāmatnīcu, kur ieraudzījām grāmatu “Hektors sāk jaunu dzīvi”. Pēc tam nofotogrāfējāmies pie latviešu dižās rakstnieces Aspazijas bildes. Kā teiktu pati Aspazija lugā “Vaidelote” - nu dieviem ziedots, viss ir izlīdzināts. Mēs gan labāk ieteiktu sāpes par neizdevušos mīlestību remdēt vienkārši dzerot, nevis rijot ar putekļiem apbārstītas vistas. Tā ceļš uz jaunu dzīvi tiks nobruģēts ātrāk un nesāpīgāk.



SM pie Rietumu civilizācijas šūpuļa - Londonas KFC

Londonas KFC vegāniskais piedāvājums pilnā košumā

Kārie Rīgas KFC tīkotāji

AK, EK un Aso spārniņu spainis laimīgajā ceturtdienā

EK un remdētais izsalkums

Jautrās dāmas un kungi

Atpakaļ pie latvietības un preambulas

Link | iepļeckā! {9} | Add to Memories


ripp

beztēmā

Aug. 27th, 2015 | 10:19 pm
posted by: ripp

šodien beidzot biju salabot pirms pāris nedēļām salūzušo zobu. pretsāpju līdzekļu deva bija visai liela (špricēja 4x), sāpes pēc tam, kad anestēzija bija sākusi atiet, arī. bet. tam klāt bija blakusefekts. varēju mazliet (pavisam nedaudz) iejusties insulta skarta cilvēka lomā. dāsnās atsāpināšanas dēļ, dzerot man bija jāvelta īpaši daudz pūļu, lai šķidrums netecētu ārā pa muti. kas neizdevās vienmēr. vienreiz aplējos stāvot pie kases. otrreiz dzerot kafiju coffee inn'ā. nu un vēl dažas, ne tik izteiksmīgas reizes.
+ vēl dīvainas grimases smaidot ar aizvērtu muti.

sāpes pārgāja pēc ibumetīna tabletes, niķi ar lūpu tikai tuvāk vakaram.

Link | iepļeckā! {7} | Add to Memories


noisiite

1g4m

Aug. 27th, 2015 | 10:12 pm
posted by: noisiite

Pamazām sāk saprast, ka un kā dibens kļūst slapjš. Ja lieku pamperus, tad pa dienu tādus, kuriem sliktāka uzsūktspēja, ātrāk slapjums jūtams, softbumiem mazākos ieliktņus. Un bērns ir pasācis nākt pie manis un teikt/rādīt, ka 'dibens jānomaina'.
Bieži jau dzīvojas arī bez pampera/softbuma, tiklīdz dibens pliks, tā iet sēdēt uz podiņa. Kad pajautāju, vai nevajag uz podiņu, arī aiziet pasēdēt. Šmuces jau gadās bieži un tas ir normāli.
Šodien gan bija progress, biku sapilināja grīdu, ātri aptvēra, ka čura nāk un skrēja uz podiņu pabeigt iesākto. Malacītis. Jāskatās, kā mums tas viss turpināsies. Bet nu jau var redzēt, ka katru reizi, kad apsēžas uz podiņa, cenšas pačurāt.

Link | iepļeckā! {2} | Add to Memories


kakjux

beztēmā

Aug. 27th, 2015 | 03:17 pm
posted by: kakjux

Būtu baigi jautri iedzert. Bet būs vēl jautrāk spāņvalodā. Bet apsveru domu nākamās 10 nodarbības apmeklēt pēc nelielas dažu nedēļu pauzes trešdienās pie foršās pasniedzējas. Un atsākt dzert ceturtdienās nevis otrdienās. Protams, ka Lielais Cibas Dievs lasa šo plānu un uzjautrinās, bet šobrīd man ir tāda pārliecība.
Tags: ,

Link | iepļeckā! {2} | Add to Memories


tvarj

beztēmā

Aug. 27th, 2015 | 02:58 pm
posted by: tvarj

man ir tomāti, man ir plūmes, man ir čilli. man ir plāns.

Link | iepļeckā! | Add to Memories


lord

par šizofrēniju

Aug. 27th, 2015 | 02:44 pm
dungoju līdzi: The 3rd and the Mortal - Death Hymn
posted by: lord

es esmu pārliecināts, ka ICD vienpadsmitajā redakcijā vairāk nebūs šizofrēnijas, banāla politkorektuma dēļ, jo šizofrēnija uzliek zīmogu, stigmatizē, šizofrēnijas slimnieku taču nedrīkst saukt par šizofrēniķi, jo jūtas bla bla bla... gan jau nosauks par kādu "personības disfunkciju" un izsvītros no medicīnas terminoloģijas līdzīgi, kā tas bija ar idiotiju, imbecilitāti, debilitāti, psihopātiju un citām jaukām lietām, un kad televizorā kāds nolamāsies "šizofrēnija", skatītājs to nedzirdēs, jo televizors teiks "pī"... nu, ja ne vienpadsmitajā, tad divpadsmitajā redakcijā noteikti...

Link | iepļeckā! {2} | Add to Memories


noisiite

beztēmā

Aug. 27th, 2015 | 02:00 pm
posted by: noisiite

Kad sūtīju no crocs.eu rudens zābakus, kaut kā pie reizes neapskatījos parastos gumijniekus, tiem gan arī bažījos vai kāja iekšā ies, tādi šauri izskatījās stulma daļā.
Bet nu nekas, rezultātā atradu iekš open24.lv rozā gumijniekus (ar baltu, bez tiem 'rokturiem', caurumiņš sānā) vajadzīgo izmēru pa 14 eiro. Hrm, pasūtīju, šodien saņēmu, teikšu tā- lielisks pirkums. +3eiro un kurjers pieved klāt. (lietotus bieži vien pat dārgāk pārdod :D)
Un lieliski arī der. Pēc tiem izmēriem (tajā openā ir norādīti parasti izmēri, bez c un nav norādīts vai izmērs dalītais) arī veiksmīgi sanāca, zābakiem c6c7 izmērs, varbūt pat pavasarī derēs (šaubos gan, bet ja nu), jo Helme tikko no c5 izauga.

Link | iepļeckā! | Add to Memories


ripp

beztēmā

Aug. 26th, 2015 | 11:01 pm
posted by: ripp

vakardien biju uz diskusiju par to, vai Latvijai būtu jāuzņem bēgļi.
tajā bija mazliet pamaz labi oratori. un arī tas labais sevi pilnībā izgāza atbildot uz jautājumiem.
manipulācija ar skaitļiem gan bija ļoti redzama. viens saka, ka zviedrijā ir ļoti zems noziedzības, slepkavību un izvarošanas līmenis. otrs, ka zviedrijā, kuros tur pēdējos gados, izvarošanu skaits ir viens no lielākajiem eiropā un/vai pasaulē (1.-3. vieta). zviedrijā ir 15% ārvalstnieki, nē, tuvāk pie 30. kas jums par avotiem? internets, bet jums?
tad es par to palasīju.
2005. gadā Zviedrijā mainīja termina "izvarošana" nozīmi. tā tika krietni paplašināta. Zviedrijā par izvarošanu tiek uzskatītas lietas, kas par to netiek uzskatītas citās valstīs. Tādēļ, kopš 2005. gada, Zviedrija ir statistikas topos, cik nu tas attiecas uz izvarošanām. + vēl ticams, ka Zviedrijā cilvēki biežāk ziņo par izvarošanu, kā tajā pašā Latvijā (kur izvarošana tiek uzskatīta par upura vainu).

Nu un par tiem procentiem. Zviedrijā esot 27% jebkāda veida ārzemnieku. taču daļa no tiem dzīvo valstī jau kuro nu tur paaudzi, bet daļai ārzemnieks ir viens no vecākiem. dzimuši ārpus Zviedrijas esot 15% no visiem cilvēkiem, kas tur dzīvo.

interesanti.

Link | iepļeckā! {16} | Add to Memories


missalise

beztēmā

Aug. 26th, 2015 | 10:57 pm
posted by: missalise

Šī gan man liekas baigi feinā ideja. :) Nezinu gan, vai tik maziem bērniem, bet tāpat forši. :)

Link | iepļeckā! {3} | Add to Memories


noisiite

beztēmā

Aug. 26th, 2015 | 06:59 pm
posted by: noisiite

Nu mums te riktīgi dāsni tie kaimiņi. :> Šodienas lieliskajā piedāvājumā izlikts bērnu velosipēds, skrejritenis un autokrēsliņš (izskatās tāds pamatīgs, laikam jau no 9kg der, iepakots plēvē, nevar saprast) un viss, protams, labā stāvoklī.

Link | iepļeckā! {2} | Add to Memories


lord

par Camino, turpinot domāt

Aug. 26th, 2015 | 03:49 pm
dungoju līdzi: Sister of Mercy - Marian
posted by: lord

20/04/2014 / 15:00 Mealhada [astoņas dienas ceļā]
Nedod mieru viena mīkla – kur ir portugāļi un bērni, pārsvarā mēs redzam suņus, dažreiz pensionārus.
Tags:

Link | iepļeckā! | Add to Memories