draugi un radi

Kaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu).

Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras.

Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl.

Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.

Šogad vēl nebija sētā ežulis redzēts, un es jau saskumu, ka mīlulīši mūs pametuši. Bet viņdien viens iznāca no garāžas, un tagad jau vairākas dienas vērojams ap šo laiku. Šis nav viņgadējais, tas bija varenliels.
Garāžā gandrīz vienmēr vasarā ir dzīvojis kāds ezis. Un kā viņi atrod, jo, manuprāt, sētā ir daudz daudz labākas vietas, kur ezim būt, bet ko nu es. Vienīgā vieta, kur viņš varētu tur dzīvot, ir zem paletes ar vasaras riepu kaudzi. To paleti 20 gadu laikā neviens nav pacēlis, jo nav bijis vajadzīgs.
Es bieži esmu domājusi rudenī uzmest aci tai ligzdai, un vienmēr aizmirstu.

Rītdien būs apritējusi nedēļa kopš manas jaunās autovadītājas karjeras sākuma - pa šo laiku esmu izbraukājusies uz laukiem, uz pilsētu pa visādiem veikaliem, treniņiem un kafejnīcām, sestdien arī brauciens uz Valmieru bērnelim uz pirmo futbola turnīru, pēc kam vēl lielais rimi (makaronu ēdājiem vajadzēja sapirkt visu veidu makaronu krājumus pa akcijas cenām), un pamaldīties mazliet pa Valmieru, jo es biju aizmirsusi tās specifisko ģeogrāfiju ar veselu vienu tiltu pāri upei, un nezin kāda iemesla pēc nebraucu pa taisno uz estakādēm, bet gan izbraukalējos pa visādām mazieliņām (pa kurām kursos biju braukusi kādas reizes 10, līdz ar to atcerējos visas bedres un ceļazīmes), līdz nokļuvu atpakaļ pašam centram un tam tiltam.
Kopumā jau reāli forša brīvība, kas pilsētas apstākļos dzīvojot nav aktuāla pat ne mazliet, bet šādos mazmiestos gan ir ļoti svētīga.
Par aktuālām visādām parkošanās lietām - sanāk, viss sanāk, laikam autobraucēja izjīuta un gēns tomēr ir labi pārmantojies.
Un kad cienītais vienā reizē man kaut ko sāka stāstīt par riteņu pagrieziena leņķiem un stūres grozīšanu, nepārliekot rokas, tad es varēju atbildēt tik to, ka es par šīm lietām vispār nedomāju, tās vienkārši notiek un kā kurā reizē sanāk, tā es arī daru.

Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi.

Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli.

Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.

"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."

(uziets reditā)

Šodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā.

Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?