whiterabbit.LV

Ieva ir zelta cilvēks un burbons man ne pārāk. Bet sintētiskais šokolādes kēxz bija vnk izcils. Par kino citreiz.

Izrādās, ka ezerā iemājojis milzīgs pūķis. Katru nakti tas izpeld krastā un pieprasa sev vienu jaunavu, ..

es taisu plejlisti mūsu idejālajiem jāņiem, pagaidām sarakstā ir
Lūgums
Atziedi dvēsele
Par nesatikšanos
Pie Tieviņa gari galdi
Ezers..

Un es apstājos pie Sīmaņa Ezera..

Un es apstājos un klausos, lai viņam laba veselība, un viņš jau dziedāja šo dziesmu, un es vēl nebiju dzimusi, iespējams, es piedzimu, lai noklausītos šo dziesmu..

Es to pasludinu par ikonogrāfisku! Hā! HĀ HĀ HĀ! To, ko šodien uzzināju par jaunizceptā Pāvesta biogrāfijas tulkošanu un precizēšanu no teoloģijas konsultantu puses, manas visu dienu biroja žurkas nepaēdušās miesas svētlaimīgi sarāvās smieklu konvulsijās - pāvesta karjera - pī - ticīgā ceļš..

cik elegants pārfrāzējums \viens no rediģēšanas piemēriem/, tā, Tev, būs būt, melnais tumsoņa. Mūsdienās vairs nerunājam par to, ka tumsoņas ir tie, kas bībeli nezina vai korānu lasa augšpēdus, jo citād' neprot..,
runājam par baznīcu, tik pat ērtu kā Tele2 Biznesa klases jauno (izsmalcināti vemsteklīgo nedabūto klientu) vaņģošanas stratēģiju, kur dāvina lētu karotīti ar bezpersonisku tekstu (kas ir tikai mārketinga kļūda), un zin, tiešām, nav ar ko kafiju pamaisīt'

tā arī ticība, ja tukšums - tas jāpiepilda, visbiežāk, ar visparastāko

Ieva ir zelta cilvēks un burbons man ne pārāk. Bet sintētiskais šokolādes kēxz bija vnk izcils. Par kino citreiz.

noplēsu tulznu.
lai aug jauna.

Lasīt grāmatas par nedziedināmām un postošām mīlām, pilnām tumsas un indes kā čūsku midzenis. Iet uz veikalu pēc alus un saldējuma. Skatīties uz Tevi, mīļotā zeme. Kā Tu, nogulējusi visu ziemu zem sniega, tagad izsapņo gaismēnu rotaļas, saplaukušo lapu atspulgus uz vecās, nogurušās ielas. Zini, mīļotā zeme, starp mums vienmēr intrigas pin Realitāte. Garlaicīgas, nogurdinošas un beigās vienmēr cauras intrigas, tik cauras, ka aizlāpīt nav iespējams. Vai Tu uzrotīsi bikšu staras un iebridīsi jūrmalas smiltīs, uzkarsušās no saules(?). Vai Tu ļausi ledainajiem viļņiem apskalot Tavas pēdas līdz potītēm(?), vairāk ne, tad Tu paleksi malā, sīkajiem akmentiņiem un gliemežvāku šķembām graužoties Tev ādā. Vai Tev būs silti šovasar(?). Tev noteikti būs silti šovasar. Ja es kādu dienu neieslēgtu internetu, es domātu tikai par Tevi, mīļotā zeme. Jo domas par Tevi mani padara par mani, bez intrigām.

Klausoties un lasot savu draudzenju un paziistamo kraashnji aprakstiitos issues ar savaam maateem es nevaru nedomaat par to vai ar mani reiz nebuus taapat? Pagaidaam mees esam jaunas, normaali funkcioneejoshas sievietes gan maajaas, gan sabiedriibaa. Bet tad pienaak briidis, kad kaut kas noklikshkj.
Es praatoju par to, kura buus taa mana iipashiiba, kas samaitaas raksturu uz neatgrieshanos. Taa, ka peec apmeeram 20-30 gadiem mana meita seedees kafejniicaa ar savaam draudzeneem un zheelosies par to, kaa es maitaaju vinjai dziivi.
Jauniete, kas ir bijusi patiikama un aspraatiiga sarunu biedrene, kljuust par vecu tarkjshkji, kas paarstaasta vienu un to pashu over and over again.
Taa, kas bijusi populaara ar savu traapiigo sarkasmu, paliek par vecu indes podu.
Taa, kas vareejusi nodzert zem galda ne vienu vien gjeograafu, paliek par alkoholikji.
Taa, kas bijusi kaisliiga un emocionaala, paliek par histeerikji. Kaa tas viss buus? Jo nevar jau buut, ka vaina ir tikai paaudzee. Dazhus siikumus, ko vinju noveerojusi savaa radiitaajaa es diezgan neveiksmiigi esmu paarnjeemusi un sadzirdot sevi runaajam taas pashas muljkjiibas reizeem gribas sev sist pa nagiem.

ak, mans mīļāis ikišmiki!

Vakar biju labā vēdiskās psiholoģijas lekcijā. Par mīlestības likumiem, kurus varot attiecināt uz katru cilvēku.
1. Labie vārdi - citiem cilvēkiem vajag teikt labus vārdus - pamanīt, kas viņos ir foršs (katrā cilvēkā ir kaut kas foršs, ja tā labi ieskatās, tā ir gan).
2. Laiks - ir svarīgi otram cilvēkam veltīt laiku - vismaz 15 minūtes dienā - kad visa uzmanība ir koncentrēta uz otru. Nevis it kā starp citu - es vāru zupu un pa ausu galam klausos, ko tas otrs stāsta.
3. Rūpēšanās par otru. Tā ir praktiskā palīdzēšana otram.
4. Dāvanas - tām nav jābūt obligāti lielām - bet tādām, kas otram cilvēkam sagādā prieku. Tas var būt arī zieds vai sevišķi iecienīts našķis. :) Bet - runājot par bērniem, bērnus nevajag pārāk pieradināt pie dāvanām, lai saglabātu to vērtību.
5. Tuvība - apskāvieni, pieskārieni, turēšanās rokās, matu bužināšana u.t.t.

Katram cilvēkam kāds vai kādi no šiem veidiem ir svarīgāki par citiem, jo tieši tādā veidā viņš sajūtas mīlēts un vajadzīgs. Un ir svarīgi gan apzināties, kas tev ir svarīgi, gan apzināties to, kuri no šiem veidiem ir svarīgi otram. Jo - ja vienam ir svarīgi, lai viņam pasaka, ka viņš ir foršs, bet otrs savukārt tik nes otram dāvanas (jo tā viņam liekas tā pareizā pieķeršanās izrādīšanas forma), tad tas pirmais ir bēdīgs, jo nav dabūjis to, kas viņam ir vajdzīgs, bet tas otrs savukārt domā, ka tas pirmais ir nepateicīgs.

Tā kaut kā. Vispār interesanti. Un viss šis attiecas ne tikai uz mīļoto cilvēku, bet arī citiem tuviem cilvēkiem - vecākiem, bērniem, draugiem. Un jo kārtīgāk vecāki ievēro šos likumus attiecībā uz saviem bērniem, jo noturīgāki un patstāvīgāki izaug bērni.

cik stulbi. Es laikam esmu tik paarnjemta ar sevi un dziivoju kaut kaadaa mazaa pasauliitee,ka nezinu,kas notiek miilju cilveeku dziivee. Es zinu,ka attieciibas ir jaakopj,neatkariigi no to statusa-draugi, pazinjas,miiljdraugi utt. Un es apzinos,ka te greekoju peec pilnas programmas. Bet man ir debiilaakais attaisnojums ever-man pietruukst laika. Katastrofaali. Jo mazaak straadaat es nevaru atljauties-tad mums elementaari pietruuks naudas iztikshanai, savukaart peec taadas fiziskaas un atklaati sakot arii emocionaalaas slodzes man gribaas noliist gultaa un guleet,klusumaa un veelams vienai. Nereaali,jo ir maajas darbi un ir Keita,kuru gribaas miiljot par to,ka tik maz redzu ikdienaa. Un tad tikai internetaa es redzu,kas notiek man buutisko cilveeku dziivee. Pat kaadreiz nejaushi,kaa shodien. Un es uzzinu, ka miilja draudzene pirms 1,5 gada zaudeejusi mammu un pirms 9 dienaam teeti. Es to nezinaaju un nevareeju buut blakus shajos briizhos,kaa tam buutu jaabuut. Un man ir taads kauns, liidz asaraam niknums uz sevi par to egoismu. Nu kas man liedza paintereseeties laiku pa laikam-kaa iet un kas jauns. STULBA ZOSS.

Amnesty internešnal laikam strādā cilvēki, kas mitinās savos skaistajos zelta būrīšos un nav no tiem degunu ārā pabāzuši pat ne tik daudz, lai reāli kaut kur aizbrauktu un novērtētu īstās dzīves pavērsienus..
"Organizācija pauž satraukumu par 400 000 Latvijas un Igaunijas nepilsoņu, kuru bezvalstnieku statuss, pēc Amnesty International atzinuma, padziļina šo cilvēku "nabadzību un izolētību"????."

Man nav lietussarga. Vai, vai, vai.

Vakar atradu saldētos dārzeņu, bet neatradu rīsus. Uzcepu kartupeļus un atradu rīsus. kas nozīmē, ka jāpaņem pusdienu pārtraukums. Pēc tam izsūtīs CV uz atlasītajām vakancēm un taisīsies uz kīnōteijāteri. Katrā ziņā viss pilnīgā pretstatā rīta izsajūtām izsajātajām. Varbūt pie vainas atvētais logs galvgalī. Bet ar aizvērtu būtu pilnīgā dē. Manuprāt. Enīvei - līdz filmas (fragmentu) pirmizrādei atlikušas tieši trīs stundas.

Šis nav tas priecīgākais rīta noskaņojums. Tā īsti iemesla būt bēdīgam nav (nu labi, ir), bet pēc sajūtām ir bijis labāk. Kafijas puskrūze un pēc tam brokastis. Tie home-made šokolādes cepumi ir dievīgi. Kā jau viss home-made, kas šeit ir gatavots. Un tad turpināt vakarnakt piebeigto - sturm-ēt sludekļus. Uz visādām interesantām profesijām. Bet noskaņojums drīzāk dēļ vienas mazas muļķībiņas. Vai pat divām, ko paspēju savārīt.

Darba meklēšana. Bet kas ir aktīvs-intensīvs? Darbs vai meklēšana? Vai meklēšana ir darbs? UN tad vēl tās izvēles un nākotnes iespēju selekcijas - ignorēt sludinājumus ar inbox.lv e-pasta adresi. Vai gmail. It īpaši darbam Narvesen kioskos. Un tie, kuri prasa sūtīt foto. Un vai ļoti daudzi noignorē manu cv, jo tajā nav uzrādīts mans dzimšanas gads un dzimums? Un tad tās pašas vecās, labās, sviestainās un arhaiskās motivācijas vēstules.

falšais miers

Lasīju ne pārāk sen par dzīvošanu savā realitātē nevis skatītu seriālu un interneta dienasgrāmatu pasaulē. Dzīvot sevis paša dzīvi ne citu. Bet pirmīt izlasīju garadarbu, kaut ko starp moralpain.bad.lv un cehs.lv žanriem. Un tur ir vēl. Un tad atcerējos par savas dzīves dzīvošanu. Un tad kaut kā iedomājos - tak da-jeb-ko lasot, uztverot - viss, kas nav aktuāla informācija vai kas tamlīdzīgs, ir vienkārši fikcija. Kuras uztveršanai tiek patērēti vai pat šķiesti resursi. Un tad - kāpēc kaut kas tiek radīts?

Reizēm mēs iedomājamies, ka cilvēki ir loterijas biļetes, ka viņi ir tāpēc, lai īstenotu dzīvē mūsu absurdās ilūzijas.