draugi un radi

Kas ir Jūsu rakstīšanas guru - tie, kas Jūs ir iedvesmojuši tādā ziņā, ka jūs sakāt - o, jā, šādi es arī gribētu rakstīt un kāpēc.

No pasaules klasiķiem man patīk Viktors Igo - tas viņa pamatīgums, iedziļināšanās, pamatīgums, līdzjūtība.
Žils Verns ar saviem ētiskajiem varoņiem un pirmo informāciju par svešām zemēm (par daudzām lietām pirmo reizi es kaut ko uzzināju tieši no viņa romāniem).
Šarlote Brontē - veids, kā viņa atspoguļoja savu iekšējo pasauli - tik īsti un autentiski.
Hektors Malo - viena no manas bērnības mīļākajām grāmatām bija "Bez ģimenes" - kaut kā vienkārši, bet ļoti sirsnīgi uzrakstīta. Edgars Po - man nepatīk viņa stāsti, bet tas veids, cik ļoti lielu emocionālo iespaidu viņš spēj atstāt - viņa stāsti biedēja vairāk kā daža laba šausmu filma - ir iespaidīgs.
Anšlavs Eglītis - ļoti viegla un tēlaina valoda, interesants sižets, ļoti viegli varēju iztēloties to, ko viņš apraksta.

UPD. Atcerējos vēl vienu - Vilhelms Haufs. Izcilas pasakas.

Šobrīd internetā ir atrodams tik daudz mazāk nekā pirms tiem pašiem divpadsmit gadiem. Daudz kas ir izdzēsts vai paslēpts. Gribēju sameklēt mākslinieku, kas bija gleznojis gleznu, kas bija Capital kalendārā 2014.gadā "Botoksas kundzes tējas pauze". Un nekā. Lai gan pirms divpadsmit gadiem tepat cibā biju ielikusi pat bildīti. :(
Mākslas darbi ir viena no lietām, kas mani nomierina. Mani nomierina skaistums. Varbūt tāpēc, ka skaistumā ir harmonija.