Daudzvārdībā neieslīgšu - NIN koncerts Poznaņā bija tieši tas, kas bija nepieciešams jau momentā, kad nospēlēju pēdējo "Drakula.Svešās asinis" izrādi, iespējams, tādējādi būtu izbēdzis no milzīgās muzikālās depresijas (izpausmes - nekas nepatīk, notis šķības, gičas, bungas neskan u.t.t.). Tiem, kas zin, ko man nozīmē NIN, sapratīs paši, tiem, kas nezin - tāpat nesapratīs. Lielisks pārsteigums bija NIN setlist, kurā bija iekļautas dziesmas, kuras, šķita, nekad dzīvajā nedzirdēšu - Wish, The Day the world went Away, Metal, La Mer, Mr. Self Destruct, The Becoming, I'm Afraid Of Americans u.c. Fantastika, ko tur vēl piebilst. Kompānija bija lieliskākā, ko vien var iedomāties! Braukšana atpakaļ izvērtās brīžiem par spēcīgu nervu, šofera iemaņu un pat rallista iemaņu (kuru man pat teorētiski it kā nav) pārbaudi, veicot dažādas uz milimentriem balstītas "extreme" tipa apdzīšanas un izvairīšanās no sadursmēm ar kraviniekiem, kuriem attiecīgie Polijas ceļu "platie" līkumi izrādās visai stipri par šauru. Bet nu, kā izrādās, sava auto gabarītus lieliski pārzinu un kopā ar izcilu palīgu (PALDIES TEV!!!) finišs tika saniegts maksimāli veiksmīgi un bez "nobrāzumiem".
Shovakar izbraucam uz NIN Poznaņā, BEIDZOT atkal redzēshu, man to vajag!!!! Vajag, lai saņemtu spekus, enerģijai un lai nodzītu kaut nedaudz to fakino depresiju kauut nedaudz uz zemakiem grādiem!
līdz gaišam rītam regulārie tusiņi ir novedushi pie sekām - nedaudz mazinājies ir neirodermatīts...
Vakardienas pirmizrāde izdevās labi!
Lai gan gulēts nebija visu nakti (noslēguma balle DT), no rīta uz pāris milindēm pazaudēta samaņa, kad no kritiena pasargāja pieķershanās pie skaņu pults, beigās viss kārtībā!
Vakar filmā "Swordfish" (lieliska filma) izskanēja frāze, kura attiecas uz mani vistieshākajā veidā - "You have a DEAD END JOB". Precīzāk pateikt vairs nevar!
Izrādās, mēs ar Huskvarn ne to "Sad But True" spēlējam. Vajadzēja shito tak:
http://www.youtube.com/watch?v=oM_BzRdU
Man piedāvā basu spēlēt black metal grupā. Ja man trūktu jebkāda pashkritika, es pie savas viduvējās bunguspēles pievienotu sūdīgu basģitāras spēli. Nē nē, kaut cik pashkritikas man tomēr ir.
Lūk ko es varu teikt ir tas, ka ofisa darbā mirstu nost no miega trūkuma shodien (vakar bija Punktiņas un Antona pirmizrāde), bet svarīgākais shobrīd - dziesma "Harijs" no jaunā DzV diska kopā ar Ilzi Ķuzuli - Skrastiņu ir labākā dziesma, ko pēdējā laikā latvijas rock mūzikā esmu dzirdējis.
Jums arī youtube nedarbojas? Mēģinu uz Google Chrome atvērt klipus, a nelādējas nekas iekshā! Tas pats uz e. Anybody?
Fuck, es jau Rīgā iefanoju par Ray Luzier (Korn) spēli, bet nu shitais vispār ir .....ķ!!!!!!!!!!
http://www.youtube.com/watch?v=yufohNAD
P.S. Es lieku vāles malā, bungas skapī un eju stūrī smagi kaunēties...
Vakardien pat tīrs, veiksmīgs koncerts Depo izdevās. Es pat nobrīnijos.
Nez, kur ir tā robeža, kad tu pasaki vai izdari vairāk, nekā tas būtu atļauts, bet - to, cik daudz atļauts cik nē, neviens tā īsti nav noteicis?
Es nekādīgi nespēju saprast, kā domu pārvērst izcilā rezultātā, ja no pašas darbības ir bail. Kā lai pārvar tās fucking bailes un nonāk pie darbības un rezultāta.
man esot vidējas depresijas pazīmes spriežot pēc testa iznākuma.
Navigate: (Previous Day entries | Next 20 entries)