Interesanti, kas būs nākamie sūdi? Ko es vēl nepareizi izdarīšu, ko vēl pazaudēšu? kas notiek?
Besī, ka cilvēki grupā padodas pie pirmajām grūtībām, jā, ne tikai mūzikā, bet šobrīd tieši tas ir aktuāli. Nu tā nedrīkst, jo priekšā ir vēl lielakas grūtības, padodoties pie mazājam grūtībām tak nekad netiksi tālāk... Kā lai šito iestāsta?
Jā, patiesībā sapratu sevī vienu lietu - nav ne jausmas, ko tālāk. Konkrēti nav ne jausmas, kas ir priekšā , ir pilnīgs tukšums un neziņa, tāda, kā vēl nekad. nav part nosjausmas, no kura gala ķerties kam klāt. Jāatliek pilnīgi visi plāni, nekādas gichas (FUCK), nekādu jaunu šķīvju (SHIT, SHIT, FUCK, NAHUJ, ŽOPA:(), nekādas atpūtas, jāņemas un jāsviež savs CV kaut gaļas kombinatā. Normāls zviedru jaunietis paveiktu pašnāvību un atvadu vēstulē uzrakstītu, ka neredz jēgu tālākai eksistēšanai, jo viss, kas ir bijis, ir sabrucis, viss beidzies. A te ir Latvija un tik vienkārši viss noteikti nebeigsies. Turklāt vēl ik pa brīdim širmis aikrīt, tipa apziņa nobloķējās, viss pazūdz melnumā, tad atkal parādās. Jā, tas man ir kas ebijis. ja es šitiem sūdien kādreiz tikšu cauri, piešķiršu sev balvu, jei bogu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |