balodis
balodis
.:.....

Jūnijs 2007
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

balodis [userpic]

Kaut ko derētu pierakstīt par to visu, ka tiekšanās pēc pilnības neciena realitāti un tādēļ mēs varam apšaubīt tās vērtību un nepieciešamību... un tas, kas sagrauj ikdienu, liekot to ieraudzīt visā tās pretīgumā arī varbūt nav vajadzīgs...
Gribas sasist savu dzīvi, kā stiklu, kas gan ļaut redzēt sauli, bet nekad sajust svaigu gaisu un dzirdēt. kaut kā visu laiku krītu depresijās regulāri un atkal man nav spēku un esmu pazaudējusi sava ceļa turpinājumu, tam trūkst tagadnes, ir tikai nākotne... bet pagātne ir aizaugusi biezokņiem un tur nav ne atmiņu ne aizmiršanas.

Comments

Vienmēr jau nebūs tik sūdīgi. Sievietēs ir ieprogrammēts saņemties un dzīvot tālāk.

:) jā! Kaut gan tas, ka cilvēks cenšas vēl negarantē, ka viņam ies labāk, bet varbūt arī...

kā hope.less reiz ir raxtījis: "mani joprojām nav pametis riebums pret existences laikā dzimstošo un mirstošo mērķu, līdzekļu un rezultātu galējo nesaderību savā starpā." nu tā viš ir! tā tā dzīve paiet.
es arī regulāri noraujos, tā teikt. no ķēdes(tā es to saucu). bet tik un tā atkal un atkal mēģinu.
un vēl man nav nākotnes, toties ir pagātne. un tas nav tas labākais variants.

reizēm šķiet, ka cilvēks nekad nevar kļūt laimīgs aiz tā iemesla, ka ir sasniedzis tieši to, ko vēlējies, bet gan vienkārši noguris un samierinājies... Eh.. būs vien jākabinās uz tās ķēdes atpakaļ;)