ballbalone

esmu helsinkos. tas bija ātri, ja atskaita, ka lidmašīna rīgā aizkavējās par stundu, bet tas tikai liecina, ka man palikušas mazāk stundas šeit.
bija interesanti, tā pār rīgas centru pārlidoju pirmo reizi, nu tā pat, ka ļoti labi redzēju Lauras brūno māju blakus vecajai sporta pilij ar mazajiem lodziņiem, pat pirmā stāva, tā kā es tev pamāju. he.

KO LAI SADARA?! divas cigaretes jau ir. bet trakākais, ka tas nemiers iekšā un ātrāk gribas galā.

ā, jau trīs jautri pastāstiņi:
1) ģimenīte ar ticību, kur mati jāapsien ar lakatiem un uz galvvidus jāliek mazas cepurītes. čalīts traki stilīgs, viss melnā, bikses zeķēs un vienīgi uzkrītoši baltas kedu zoles, viss pārējais melns, dejo pa lidostu ar to cepurīti galvā, kaut gan deguns jau nodod tautību un piederību. viņam māsa vai kas tāds, jauna, visa arī melnā un garā, bet nu vai zini, spilgti uzkrāsotās acis un augstie papēži noteikti bija uzkrītošāki, kā mani vaļā mati un kedas.
2) traki švītīgs jauns vīrietis noģērbies uzvalkā, nu glauns bez gala. paceļ vienu kāju un visas uzlīmes zem zolīdajām kurpēm kā svaigas, pat mani blakussēdoši cilvēki sasmējās. tādu lūk iespaidu atstāj ne līdz galam atstrādāts glamūrs.
3) stjuart čalīts ar izraustītām un krāsotām uzacīm un biezu grimma kārtu arī bija smieklīgs. un viņa frizūra, smuki sasukāta uz sāniņu, lidojuma beigās gan pajukusi, bet ko nu tur.

mazās propelleru lidmažīnas mākoņos kratās. tā lūk.!