ballbalone

fizikā mācīja, ka pretpoli pievelkas. un vienādie atgrūžas.
bet ko nu tur, skolas zinības jāatstāj solā, dzīve iemācīs savas patiesības.

man daudzi viedokļi un uzskati ir diezgan izkristalizējušies. es ļoti daudz zinu par sevi. vairāk kā reizēm šķiet.
zinu pat to, ka šeit lasāmais ir kā mazi mirkļu uzplaiksnījumi, kas neatspoguļo mani kā personību, bet nelīdzsvarotu iegribu mirkļu sakopojumu.
bet man šķiet, ka iegribas, nevis lielie postulāti, padara mūs katru par tik mīlamu un nīstamu, par galēji cilvēcīgu.
visstiprākais ir tas, kas atzīst savu vājumu.

piemēram, pēc trim šampanieša glāzēm un divām cigaretēm sēžu birojā un domāju ar kuru kolēģi un pie kādiem apstākļiem es varētu gulēt. pētu viņu ēšanas paradumus un analizēju galvā ko tas varētu liecināt par viņu novirzēm gultā. smieklīgi, bet fakts.
un katrā ziņā esmu atklājusi, ka aizliegtais ir visvairāk iekārotais, līdz ar to nešaustot sevi par savām domām, tās visticamāk paliks tikai domas un šādi ieraksti izvilinās smaidus vecumdienās arī manam dzīvesbiedram :)