Man nudien prieks par Tevi. Šito sauc par briedumu :)
Kad gadījuma rakstura attiecības vairs nesagādā prieku. Tā teikt, prasās pēc īstām mājām, ar ģimeni, un kopīgām vakariņām pie lielā galda.
Runājot par tām, kas kurai uz pieres rakstīts, jo Tu vairāk meklējies jo vairāk pucējies, nozīmē, ka nav galīgi kā vajag. Teiksim, dvēsele salst..un tad cilvēks skrien un ķer nez ko. Piemēram, Pilsētas pele.(no pasakas)
Bet tās, kas ir atradušas to sajūtu sāk līdzināties vienkāršām Lauku pelēm, kuras ir rāmas un smaidīgas. Un, nebūt ne noplukušas.
Nezinu, varbūt esi tā izdauzījusies, ka jau līdz kliņķim tas virspusīgums, jo sāc saprast, ka konfekreiz, lai arī cik skaists iepakojums, pildījums nosaka konfektes garšu :)