kaut gan taa rosiiba, kas bij iekliidusi manaa ikdienaa un saistiijaas ar universitaates shteliiteem uz doto mirkli ir zudusi, peedeejaa laikaa galvaa ieziimeejaas dazhaadas naakotnes viizijas. kaa man gribeetos maaju ar stiklotu ziemas daarzu un apalju galdu, pie kura reizeem vareetu vienkaarshi seedeet, dzert viinu un piipeet. veel gribas no riitiem piecelties un dzert teeju ar kailumu kopaa. apnikusi shii daudzcilveeku burzma. veel gribas siltumu. vispaar arii atgriezt to rosiibu nenaaktu par ljaunu, lai iistenotu liidz vasarai iecereeto un aaraa nedaudz pavasariigaaku gribeetos, lai var iet skriet un neceertas plaushaas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}