vakar biju uz bikīnī vaksāciju, itkā jau jauka sieviete un itkā jau nekautrīga, tik nekautrīga, ka viņa ir sarāvusi manu ādu tā, ka sāp vēl šodien un ir labi sārts, tad nu labums kāds?! tā jau nevar nevienam rādīties. dēm.

baigs klusums ofisā. auksti arī. tikai mušas uztur dzīvībai pulsu, bet nu jau arī lielākā daļa viņu guļ uz grīdas gluži aukstas, bez dzīvības.

tad nu likumsakarīgi galvā skan "laika ziņās šonakt sola nepatstāvīgs laiks, sildi mani, man ir auksti, man bez tevis salst."

viena no aizliegtajām mīlām atrakstīja. ha, ratā viņu.