man kņud pakrūtē dēļ viņa. trešoreiz manā mūža un pirmo šajvalstī. patīk man tā sajūta. he

es esmu debīla ar sapēršanos viņā. man liekas, ka viņam es esmu dziļi pie pakaļas un viss ir manis pašas izdomāts. un pats trakākais, ka man ir aizdomas, ka es cepšos, gruzdēšu un vārīšos dēļ šī jautājuma diezgan ilgi un pamatīgi.
kāda ir labākā recepte, lai kādu idealizētu izmestu no galvas? nelīdz pat pus kopā būšanas laiks, jo mēs neesam bijuši kopā, ja neskaita manu iztēli.
bļe, izdrāzt manu debīlismu. stulbums.

es sev šodien darba atskaitē varēšu rakstīt "aktīva sviesta kulšana cibojot." visiem būs prieks.

un varbūt jāatceras psihoterapeites slavenie vārdi "beidz domāt sāc darīt. un nākošreiz atnāc, kad tev būs problēmas."

http://www.youtube.com/watch?v=7XtLxzxQt3U

love.peace.revolution.

p.s. bāc, kā man sakārojās īstu frapē.