ak šī ironiskā dzīve ar saviem mērfijiem.
pirmoreiz mūžā man tiek dota iespēja uzrakstīt rakstu nopietnai izdevniecībai un vairāk kā nopietnam žurnālam, bet man nav rakstāmā uz doto mirkli.

par tā saucamo alternatīvo cilvēku ballīti 5dien. ha, daļa no viņiem domā, ka tādi ir, kaut ne sūda nav. daļa no viņiem ir tik egoistiski frīki, ka slikti metas, izdzerot svešu alu un nopīpējot svešas cigaretes, vienaldzība, bezatbildība un pilnīgs pohujisms. vēl daži ir sapērušies savās galvās vairāk kā ierindas darbinieks narvesenā. tāda nu lūk ir tā radošā sabiedrība, mākslinieki un bohēma. nebrīva, paši sevi savažojuši. tas ir kā karš par mieru. tā ir bīvība pašuzliktās važās.

vot kak.