man pēdējā laikā ir paranoja, ka kāds varētu izlasīt manus pierakstus un atklāt manas slēptākās domas, bail, ka nozūd mans bloknots. ka kāds atšifrē manu personību šeit. utt.
bet vienreiz ejot pa Rīgu, pretim Rīgas Starptautiskajai Autoostai, redzēju ubagotāju, kas sēdēja un cītīgi rakstīja pabiezas klades lapās. kā man gribējās nopirkt to burtnīcu, bet sabijos jautāt. Šķita ļoti privāti, bet tai pašā laikā ļoti vilinoši uzzināt, kas tur rakstīts.