iespeeries manii kaut kaads nemiera gars. vai atmodies no ziemas miega uz ziemu. tas ir paarsteidzoshi, ka iistaas lietas tevi atrod vispiemeerotaakajaa laikaa. un gadaas, ka gluzhi kaa zibens uzplaiksniijiens mani kjer doma un es saprotu, ka neko nesaprotu. laiks mosties un dziivee posties, pakustinaat pakalju, lai peec tam vismaz buutu prieks, jo cik tad ilgi es varu ar pagaatni apjosties. lai palaistu zirgu auljos, tas no vadzhiem jaatsien.