šorīt iekšā dusmupūķis, kurš dedzina iekšas aiz neapmierinātības ar sevi un izsalkuma pēc dzīves, brīžiem liekas skaisti, bet brīžiem nožēlojami.. tik daudz kā nepietiek, vēl esmu tāda niecība un iekšas kliedz, ka vajag pilnu mēru. dusmas izlaužas uz āru. paši vainīgi, nemaisieties, dodiet man vientulību, kaut 60 sekundes. lai atkal saprastu, ka nevajag baidīties no nāves, bet gan no izniekotas dzīves. saprast uz kuru pusi doties..
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}