 | |||
|
Viena nozīmīga New Year apņemšanās ir sākt kaut ko radīt. Mjā, radīt. Vēl ir laiks , lai īsti saprastu, ko. Pārāk ilgi domas ir mīcījušās pa galvu vien, nemaz netiekot laistas laukā. Beidzot ir jāsaņemas un jālaiž domas laukā, lai matrealizējas, un domas var skatīt ar acīm.
|
|||
| |||
|
Nezinu kā to sauc, bet ir diezgan smieklīgi, kad cilvēkam profila bildē ir smaids un labsajūta redzama pat acīs, bet zem bildes teksts - ienīstu, viss ir slikti, tik ļoti sāp - vnk WTHell? Un otrs, pilnīgs SADFACE, bet teksts zem bildes tur , piemēram - ulllā lāa, tiikk laaabiņi, I am in love. Ahhh. People. oO
|
|||
| |||
|
Nu neko, zinu, ka man nav ideāla ģimene. Varbūt kādreiz, kad manis vēl nebija, viss bija pavisam savādāk. Hm. Grūti noskatīties, ka brālim alkoholisms arī izpaužas ar vien līdzīgāk tēvam. Nē, varbūt ne jau katru dienu un pālis, bet šoreiz pat varbūt trākāk, jo tajā vēl ir vardarbība. Un te nu es sēžu, daudz spriezdama par to, ko nespēju labot. Un vēljoprojām neesmu sapratusi, kā alkohols var tā noraut jumtu. Un kā tas nākas, ka to nevar kontrolēt. Un tad ir baigi grūti, kad viens mājās redz, kādas ir problēmas, kad otrs sadzerās, bet vienalga ņem un sauc dzert. Jo redz, viņš jau tāds nav, viņš atnāks mājās, ielīdīs gultā un aizmigs, it kā nekas nebūtu bijis, bet tikmēr mums apkārt jācieš arī otras ģimenes histērijas, asaras un sāpes. Fuckin shit! Un tāpēc vienīgais, ko es varu darīt, savākt mazo rupuci, lai viņš dzīvo pie manis un skatās multenes, nevis to kā tētis dzer un bļauj. Un ir fuckin grūti, ka neko jau es nevaru izdarīt. Jo tas ir fakts, ka ar piedzērušiem cilvēkiem NAV JĒGAS RUNĀT. Un es brīnos, kā citi to nesaprot. Jā, man nav ideāla ģimene.
|
|||