Un jā. Nervi gan ir viena baigā štelle. Es tā vienkāršoti teiktu, ka no viņiem ir atkarīgas teju vai viss pārejais cilvēki organismā. Nu tad nu tā ir, kādi trīs ārsti pateica, ka man tās problēmas ir uz nervu pamata un blā blā blā. Nē, nu es esmu līdzsvarota utt. Varbūt pārāk. Redz citi tur var krist panikās un tā. A man pat laukā nekas nenāk. Un tā jau esot mana problēma. Es visas sāpes izdzīvoju sevī. Vispār tā jau ir. Tikai agrak es par to nedomāju. Un pēc vakardienas, kad man bija tik slikti, es mēģināju raudāt, nu kaut vai drusciņ. Kā tad! Hmm, raudāt, a ko tas nozīmē? Nemāku raudāt. Es tiešām,sen sen neesmu raudājusi. A man tā gribētos, nu tā kārtīgi izraudāties, tā tiešām un no sirds. Jo...raudāt ir zināma bauda. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On December 17th, 2010, 01:22 am, liktens_humors commented: zinu šo sajūtu. kaut kā tam stresam un sajūtām jau jānāk laukā. citiem sametas izsitumi, citiem visādas slimības piemetas. pēdējā laikā tas ir diezgan aktuāli, ne tikai man. daudziem apkārt arī tā esot. jāatrod kādu veidu, kā laist uz āru. tāds kārtīgs sports arī palīdzot. tā saka. |