| Pāris vārdi par youtube "realitātes šoviem" jeb "kā mana draudzene/draugs sevi nicināja": |
[Mar. 17th, 2008|09:34 pm] |
Nē, es nevarēju noturēties. Man gribas kliegt, kad es redzu ko šādu. Un ne jau nu par to, ka tas raudoši-gaudojošais bērns ir dumš (katram mums savi tantrumi un histērijas), bet par to, ka ir mazuļi, kam šķiet, ka tīklā to ielikt ir forši. Tieši filmētājus/filmu publicētājus aiz ausīm vien ievilktu kādā pavasarīgi ledainā dīķi un tad plikus pa pilsētu palaistu. Lai sajūt kaunu, lai sajūt, kā ir būt pliki izģērbtam ielas vidū.
Jā, es zinu, ka šī izskatās pēc salkanas un vecišķas moralizēšanas, bet tā pazemot otru patiesi nav labi. Un man traucē, man tiešām traucē šādas nejaucības. |
|
|
| |
[Jan. 17th, 2008|01:08 am] |
Bet vislabāk man laikam patīk kursabiedrenes, kas gan ir vienā darba grupā, bet lieliski atļaujas neierasties uz norunāto mītiņu, pirms tam īpaši piesakot, ka, sākot ar ceturdienu nebūšot vairs Parīzē. Un tad, bez atvainošanās (pasvītroju un izceļu: bez atvainošanās) sūta vēstules, paskaidrojot, ka neko nesaprot, tad vēl, ka nedēļas beigās viņai nebūšot pieejama bibliotēka un viņa nemaz nezinot, kā vispār varēs uzdoto paveikt. Lieki teikt, ka tas viss notiek pēc pusnakts.
Vienvārdsakot - I'r dusmīgs. Arī es mēdzu kavēt un neierasties, bet tam vienmēr jāsniedz paskaidrojums. Galu galā, pārējo ierašanās un laikā veiktie darbi ir cienījami. Tā ir norma. Ja jau neiekļaujies, kavē pārējos, tad proti vismaz atvainoties. Un nākamreiz mēģini laboties.
Viss. Dusmu brīdis pāri. Tagad var mierīgi rakstīt viņai paskaidrojošo meilu un tad jau iet gulēt.
|
|
|