| |
[Dec. 13th, 2009|04:41 pm] |
Atradu mīļāko sirreālistu nu labi, sirreālistus iedvesmojošo filmu. Tas ir - ieraudzīju un, hops, sirdī iekšā. Turklāt vēl precīzi ataino reizēm uznākošo iekšējo trakumu.
Meshes of the Afternoon. (lielākā formātā foršāk; mazākā - emocionāli nepavelk)
Autore (Maya Deren) gan pati neļāvās sevi pie sirreālisma skaitīt (viņa gan neļāvās nekam sevi pieskaitīt, tāda pati par sevi, visu brīvībai utt.).
|
|
|
| |
[Dec. 13th, 2009|05:44 pm] |
Sirreālisti ir labi kaut vai ar to, ka ļauj drošos (noslēgtas galerijas) apstakļos izjust tās pašas bailes un trauksmi, kuras ārpusē galvu plēš pušu. Tāpēc nākamajās brīvdienās atkal jāiet mākslu raudzīties. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2009|10:21 pm] |
|
Kad šaipusē kļūst pavisam vēsi, sildu muguru pie radiatoriem. Dūc un karsē - gandrīz kā dzīvi. |
|
|