| |
[Jun. 13th, 2009|03:43 am] |
Hmm. Pamodos vakar ap astoniem. Shodiena nekad nebeidzas, ta ir pastavigi. Visu laiku tikai shodiena.
Vel septinas vestules. |
|
|
| |
[Jun. 13th, 2009|04:00 am] |
Jā, vai zini, ir jau smieklīgas šīs naktis. Īpaši tādēļ, ka zini, pa lielam jau nekas nav mainījies kopš tiem pašiem skolas gadiem. Pēdējās naktis. Īsi pēc termiņiem vienalga indeve liek piebeigt. Un tad vēl solījumi sev un citiem, bet ausīs sen jau dūc un drīz laikam arī debesis sāks skaidroties. Jā, mans aktīvākais periods ieslīdzis kaut kādā mazohismā – parakstīt ātri nevar, bet gulēt arī neies, kamēr nepiebeigs.
Un vēl man saka, ka izvēlos vieglāko ceļu. Nu ja, vispirms izpildīt vieglāko, vispirms strauji strauji, tad visu pārējo. Ja nu noņems nost, ja nu atbrīvos. Tak neatbrīvo, jādara vien ir.
Un dīvaini, es laikam nemaz negribētu, lai ir citādāk. Vai vismaz pagaidām negribu tik nopietni, lai pie saknēm visu izmainītu. Nē, nekādu “gan jau” nebūs. Vienkārši dzīvos tālāk. Bet šis ir smieklīgi, jo gulēts nav. Un galvā bardaka arī (nav).
Mammu, es vairs negribu piedzimt atpakaļ. |
|
|
| beztolka murminashana |
[Jun. 13th, 2009|04:20 am] |
|
Ta var sevi pazaudet. Zust un pazaudet. |
|
|
| negulētājas sindroms - kad biju pavisam maza, ļoti baidījos aizmigt |
[Jun. 13th, 2009|05:53 am] |
|
Nē, nē, gulēt gan es vairs neiešu. Priekš kam gan? Organisms ieslēdzies kaut kādā dīvainā sistēmā, kad miegs sakrājies mugurkaulā, bet tas vairs nejūt lūzuma riskus un tikai kustās uz priekšu. Kura no elpām atvērusies, vairs no tiesas nezinu. Bet jā. Palikušas divas vēstules, jo šonakt rakstījās lēni, ļoti lēni. Bet vismaz šo es gan piebeigšu. Par to otru vēl nezinu. Un tad jau vēl ir kaut kādas citas lietas padarāmas. Tad septiņos vērs vaļā tirgu un varēs iet sestdienas tradīciju turpināt. Dīvaini gan ir, dīvaini. Bet ārā gaišs un dzied putni. |
|
|