| |
[Jun. 14th, 2008|01:02 pm] |
Sestdienas ir dīvainās dienas. Nav jāskrien, bet uz vietas palikt nedrīkst. Mācības kā Damokla zobens virs galvas, bet uz 48h (līdz pirmdienas rītam) viss sastindzis.
Saka, ka dienā cilvēkam esot nepieciešami 12 pieskārieni. Tik daudz, kad ikdienas pieskārieni ir nejauša uzgrūšanās garāmgājējiem. Vientulība zied, tās spilgtums dažkārt ir neizturams, taču rada atkarību. Atkarība no neatkarības, no vienatnes.
Divas nedēļas, kas paskries gar acīm straujāk kā gribētos. Straujāk kā vajadzētu. Visu paspēt, visu izdarīt. Viss gads divu nedēļu vērtībā. Ja izdosies, ieskaitīs.
Katru rītu celties. Un katru dienu izdarīt kaut vienu darbu. Kaut vienu, citādi elle. |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2008|03:16 pm] |
Darbi nedarās. Smadzeņu atslēgšanās. Varbūt tāpēc, ka sestdiena. Ka nav oficiālā darba diena, sabats taču.
Nu tad nē. Ja jau nē, tad nē. Tad ies dzert kafiju laukā, varbūt palasīties ko citu vai vienkārši pastaigāties. Pagulēt varbūt arī. |
|
|