| |
[Jan. 22nd, 2007|12:12 am] |
И в пролет не брошусь,
и не выпью яда,
и курок не смогу над виском нажать.
(c)Маяковский |
|
|
| vēlais rīts |
[Jan. 22nd, 2007|08:28 pm] |
Pārsteidza šodienas pārdevējas reakcija. Rindā pirms manis stāvēja dikti apaļīgs неопрятного вида tantuks ar lielu melnu somu. Pirka viņā, šķiet, vai pakaišus putniem vai ko līdzīgu. Vienvārdsakot, putnu tante. Pārdevēja lieliski nopētot manu putnu tanti, lika viņai atvērt somu, pat pārcelt to pāri letei un kārtīgi izskatīja somas iekšieni (līdz taustīšanai gan netika). Putnu tantuks tikmēr izteiksmīgi vicināja čeku, kas apliecināja somā esošā satura likumīgumu. Tantuku palaida garām.
(šeit jāpiebilst, ka man rokās bija soma pilna dažnedažādu pārtiku, tikai pirktu turpat blakus- otrajā ciema veikalā). Uz mani viņa pat nepaskatījās. Tas ir, paskatījās jau gan, bet izskatījās dikti neieinteresēta. Vai nu tas bija fakts, ka ap pusdienlaiku reti kurš izlien no mājas, lai paskrietu un tādā pašā paskatā izlemj doties iepirkties. Vai atkal mans izspūrušais matu ērkulis pietiekami izteiksmīgi vēstīja par manu pilnīgo neiederību lielveikala plašumos, un līdz ar to jebkuru aizdomu novēršanu (citplanētiešus parasti netur aizdomās par sīkū zaglīgumu). Bet tas tantuks patiesi bija interesants personāžs (manī pat radās vēlme uzzināt par viņu ko vairāk). |
|
|