Zinu, ka tas ir vieglāk pasakāms, nekā izdarāms.. Tici man, man arī uznāk brīži, kad redzu kādu bildi, dzirdu dziesmu, vai pat sajūtu kādu smaržu un atceros kaut ko skaistu un pie sevis domāju, kāpēc nevar būt kā bija tad... Bet tad es iedomājos par to, ka taču neko nevar mainīt - un es priecājos (vai vismaz cenšos) par to, ka man tā ir bijis... Dzīve sastāv no dažādiem mirkļiem, kas, tikai laikam paejot, kļūst par labām / sliktām atmiņām... Tajā brīdī, kad notiek kaut kas skaists, bieži vien mēs neprotam to novērtēt, pieņemam to kā pašsaprotamu - tikai tad, kad tas ir pagājis, mēs saprotam, ka tas ir bijis tik skaisti... Tāpēc es katru dienu cenšos novērtēt, to kas ir, kaut gan tas ir grūti, jo bieži vien uzmācas nostaļģiskas skumjas...
Re:
njaaa! bet nu manupraat es vareeshu jo draugi tomeer paliidz :) un man tieshaam ir nenormaali jauki un izpaliidziigi draugi! :) hehe bet njaaa kad majas esmu viena un pa tv peekshnji saak skaneet dziesminja kura skaneeja kad biju ar Vinju kopaa njaa tad gan atkal atminjas :) hehe ai viss ok! jaadziivo talaak! :DDD
Re: