Zinu, ka tas ir vieglāk pasakāms, nekā izdarāms.. Tici man, man arī uznāk brīži, kad redzu kādu bildi, dzirdu dziesmu, vai pat sajūtu kādu smaržu un atceros kaut ko skaistu un pie sevis domāju, kāpēc nevar būt kā bija tad... Bet tad es iedomājos par to, ka taču neko nevar mainīt - un es priecājos (vai vismaz cenšos) par to, ka man tā ir bijis... Dzīve sastāv no dažādiem mirkļiem, kas, tikai laikam paejot, kļūst par labām / sliktām atmiņām... Tajā brīdī, kad notiek kaut kas skaists, bieži vien mēs neprotam to novērtēt, pieņemam to kā pašsaprotamu - tikai tad, kad tas ir pagājis, mēs saprotam, ka tas ir bijis tik skaisti... Tāpēc es katru dienu cenšos novērtēt, to kas ir, kaut gan tas ir grūti, jo bieži vien uzmācas nostaļģiskas skumjas...
(
Lasīt komentārus)