kaija vārdā džonatans

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries
> next 20 entries

Maijs 19., 2010


00:16
Lēnām soļojam mājup no bāra. Klusums. Viņa saka satikos ar bijušo bojfriendu, šis prasa vai esmu iepliķējusi vīriešus. Saku nē, nemēdzu sist vīriešus. Šis satver aiz rokām un varmācīgi noskūpsta. Apstājamies pie manām namdurvīm, viņa skatās uz manīm es uz viņu. Viņa vēl kaut ko stāsta, es tikai smaidu. Viņa saka mulsinoši bet vismaz skaidra valoda, besī šitie latvieši kas neko nesaka bet pie sevis kaut ko perina.

Es domāju fuck, man tacu vēl jāaizskrien jāsavāc krekli no ķīmiskās, un rīt svarīga diena pilna ar sanāksmēm, es labprāt satvertu viņas rokas un apspriestu citus interesējošos jautājumus, bet man agri jāceļas ar skaidru galvu. Un vispār vieglāk paņemt pāris šotus ruma un iet gulēt nekā virpināt rokas un vārdus ap gudru sievieti.

[..]

(4 raksta | ir doma)

Maijs 10., 2010


23:56 - ūber alles
Встретились два ветерана в поликлинике:
- Мне недавно полосатую ленточку подарили. Во, как меня уважают.
- Это все понты. Вот, я недавно посмотрел фильм Михалкова. Крутизна.
- Это тоже фигня и понты. Парад в Москве - вот где крутизна.
- Это еще большая фигня и понты. Вот, мне на полном серьезе обещают
квартиру на 70 лет победы.
Подходит третий:
- Привет, ребята. Пока вы тут хрен знает о чем мечтаете, мне медсестра
сиськи показала.

(ir doma)

23:47
- Мне завтра с 7 утра бухать.
- А как же печень?
- Печень в курсе.

pēc radurakstiem it kā nav krievu genofondā, bet kkas viņu kultūrā vienkārši spārda.
http://www.anekdot.ru/an/an1005/jxbtracoe100510,10.html
džast tu bī šur, es par bohēmisko inteliģenci, nevis 9. maija salašņām

(ir doma)

Maijs 8., 2010


23:12
Sūcu viskiju un drukāju e-pastu galvenajam bosam. Ne jau džīzasam, tepat lokālajam. Kaut gan ar abiem ir par ko parunāt. Fonā Mensons griež savu labāko disku, kkas par mehāniskiem cilvēkiem.

Lidojot mājup, kkur virs Bornholmas garlaicīgajiem zvejnieku ciematiņiem, atver acis aizver acis that kind of people, sāku klausīties otrā ejas pusē sēdošās baltās apkaklītes un viņa sekretāres, vai dienesta sievietes, kas viņas var atsķirt, sarunu. Puisis kko stāstija par corporate governance, compliance, that sort of thing. Proti cik svarīgi ir turēties piešķirtajos rāmjos un sekot noteikumiem. Klausījos ne jau satura dēļ. Esmu jau pieradis pie dauņiem apkārt. Klausījos meitenes dēļ. It's been a long time since man bija asistente kuru audzināt par pasaules gudrībām. Single or double, stjuarte izsita no ritma.

(5 raksta | ir doma)

Maijs 4., 2010


00:40 - šis vēl joprojām aktuāls
Es domāju ka nekad nemiršu. Džast to be clear. Man liekas ka dzīve ir tāda gara desa, kas vienkārši pazūd tālumā. Iedomājies miglu. Nu tur kaut kur ir nāve, bet viņa nav ieraugāma, un attiecīgi viņas nav. Vienkārši lai tu saprastu ko es domāju. Kā es to domāju. Nujā, tas pats ir ar bezdarbu, impotenci un visām pārējām sliktajām lietām. Viņu vienkārši nav. Es esmu. Pudele absinta ir. Rītdienas rīta aprises. Krietni skaidrākas tualetes poda aprises, ja pudele tiks pārāk daudz lietota. Drusku pacilāta sajūta iekšā, kā brīdī, kad tu izdomā kā izķeksēt vēlvienu cepumu no mācītāja groza. Nekad neesmu bijis, bet tā es iztēlojos grēksūdzi, kaut kāds vecs un vieds vīrs ar sliktu elpu saka tev lai tu izsūdzi grēkus, bet tu domā kā lai savāc vēlvienu cepumu. Visiem pienākas viens tātad tev vajag divus, un tu būsi mazliet tuvāk dievam, kurš tos cepumus ražo, vismaz teorijā.

(8 raksta | ir doma)

00:11
viens no diviem.

(ir doma)

Maijs 3., 2010


23:44
sen nekas nav rakstīts. laikam nav par ko sūdzēties.

(ir doma)

Aprīlis 13., 2010


00:36
"kad sāks līt, zināsi, ka esmu klāt! :p"
šādos brīžos man viņa tiešām patīk

(ir doma)

00:30
I want to hold you close
Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=ixw_bLVUL34

(ir doma)

Marts 30., 2010


00:47
Es labprāt sūktu rumu un lasītu Bukovski līdz pat rīta gaismai, bet agri jāceļas uz darbu. Vai es jau teicu ka algots darbs padarija cilvēku par mērkaķi?

(6 raksta | ir doma)

Marts 29., 2010


01:53
Sūcu rumu, kkā nenāk miegs, tikai depeši ierasti saka pareizos vārdus.
Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=X3paCIB1SFs&feature=related

(ir doma)

Marts 21., 2010


00:36
Studēju savu medical insurance, cenšos saprast kapēc maitasgabali negrib apmaksāt manus skvoša treniņus un gym membership...tas tachu viss lai novērstu iedzeršanas negatīvo ietekmi uz organismu, kura viņiem tapat būtu jāapmaksā cita veida medicīniskajos pakalpojumos..

(2 raksta | ir doma)

Marts 17., 2010


00:00
Visu vakaru nosēdēju chekojot finanšu datus. Atradu pa kļūdai katrā vietā, kur nebiju pārbaudijis kolēģu saražoto. Ņemot vērā, ka ciparus savilkām kopā ap pusnakti, saprotamu iemeslu dēļ nebiju pārbaudijis. Bet tomēr, skatoties kā cipari braukā turpu šurpu, kā lai šajā bordelī uz kaut ko paļaujas.

(2 raksta | ir doma)

Marts 10., 2010


23:53
Drukājot komentārus žurnaļugām pamaniju, ka izmantoju Dilberta idejas. Man nepatīk melot, bet ja jau, tad ciniski un bez aizspriedumiem.
http://www.dilbert.com/2010-03-05/

(ir doma)

Marts 3., 2010


22:53
Why did you woke me up. I dreamt of place other than this.

(ir doma)

Marts 1., 2010


22:56
Cilvēki apkārt nemaz nav tik sekli. Ja rūpīgāk ieklausās vārdos.

(1 raksta | ir doma)

Februāris 20., 2010


00:17
The thing that he was about to do was to open a diary. This was not illegal (nothing was illegal, since there were no longer any laws), but if detected it was reasonably certain that it would be punished by death, or at least by twenty−five years in a forcedlabour camp. Winston fitted a nib into the penholder and sucked it to get the grease off. The pen was an archaic instrument, seldom used even for signatures, and he had procured one, furtively and with some difficulty, simply because of a feeling that the beautiful creamy paper deserved to be written on with a real nib instead of being scratched with an ink−pencil. Actually he was not used to writing by hand. Apart from very short notes, it was usual to dictate everything into the speakwrite which was of course impossible for his present purpose. He dipped the pen into the ink and then faltered for just a second. A tremor had gone through his bowels. To mark the paper was the decisive act. In small clumsy letters he wrote:
April 4th, 1984.

(ir doma)

Februāris 19., 2010


23:47
http://www.youtube.com/watch?v=eHQ2Q-_bl8k
neskatoties uz to, ka esmu visai primitīvs radījums, dažas sarežģītas lietas man viwenkārši sper starp kājām

(2 raksta | ir doma)

22:27
Went there a few years ago with a big group of lads. Lots of people selling drugs on the strip, plenty of brothels and cheap booze. Classy place, I can't wait to go back!

(2 raksta | ir doma)

Februāris 8., 2010


19:08
Biju mazliet izgājis.
http://www.youtube.com/watch?v=HO-Pe9UTj2o

(ir doma)

> previous 20 entries
> next 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba