|
Oktobris 9., 2014
01:46 noskatijos Gogoļcentra Mēdeju http://www.youtube.com/watch?v=r0Cp-yEgte4 skarbs gabals par to, cik sūras var būt nodotas sievietes, senajiem grieķiem vispār spilgti stāsti droši vien lietotājas Up mīļākais gabals:)
|
Comments:
| From: | up |
Date: | 9. Oktobris 2014 - 08:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Lietotāja up nav redzējusi. Lietotāja up pati ir sūra.
| From: | up |
Date: | 9. Oktobris 2014 - 08:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Lietotāja up noskatīsies, kad pabeigs remontu.
tur jau tā asociācija veidojas:) enīvei, labs stāsts, kā galvenās lomas atveidotāja saka intervijā IR: Man tas ir stāsts par nodevību. Un vēl ir svarīgas divas lietas, kas attiecas uz Mēdeju - viņa ir svešā un cilvēks, kas nepakļaujas. Ļaunums te ir izrietoša lieta, galvenais - Mēdeja tiek nodota un nolemj nevis padoties, bet sāpes pārvērš plānā. Viņa nesamierinās, kaut normāli būtu samierināties - gan toreiz, gan tagad. Tieši tāpēc mēs Mēdeju atceramies, jo viņa ir nevis vienkārši ļaunā, bet sieviete, kura nepakļāvās.
Turklāt nepakļāvās, patiesībā sev nograužot roku. Vēl trakāk, nogalinot bērnus - tas ir viņas šaušalīgais atriebības plāns. Mūsu versijā viņa nogalina puikas arī tāpēc, ka viņi ir nepanesams atgādinājums par Mēdejas un Jāsona kopdzīvi, viņi ir mūžīgs turpinājums. Beigās, kad Mēdeja saka: «Легка мне боль, коль ею смех твой прерван,»* ideālajā variantā viņa teiktu to no sirds. Es vēl tik tālu neesmu tikusi, bet Mēdeja to saka no sirds.
| From: | up |
Date: | 10. Oktobris 2014 - 07:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Легка мне боль, коль ею смех твой прерван. Couldn't agree more. |
|
|
Sviesta Ciba |