|
|
|
Jūnijs 1., 2007
22:15 - Stīvs vol.2.
Pirms viņš nomira, viņš izstāstija daudzus stāstus. Visi labie stāsti patiesībā ir par vienu un to pašu. Par to ka tev gribētos nebūt vienam, par to ka gribētos zināt ceļu un gribētos zināt galamērķi. Blah blah blah šis jau kļūst ūdeņains, bet cēsu premium arī nav nekāds absints. Īsumā sižets skaidrs - viedais onka iemieso dieviņa arhetipu, kurš cērt zivi par būtisko, savukārt jaunais puika tecina naivuļa siekalu un ļauj lasītājam pašidentificēties. Onkulim noliekot karoti visiem ir iespēja nobirdināt asaru, un pasākums jau pa pusei ir izpārdots.
Visi šie literārie mēsli patiesībā pārdod emocijas. Nopērkam grāmateli/filmu/dziesmu/kaut vai ilustrētu prezervatīvu paciņu, un nopērkam emocijas. Bailes es nemāku, smiekli pārāk plaši izplatīti, un paliek vecās labās skaudrās skumjas. Jāiet pēc vēlviena alus. Dekadence odnako.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |