|
|
|
Novembris 15., 2008
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) badlaks | 20:30
JRT uzdzina dažas pārdomas, pirmā protams bija par bardaku viņu sistēmā, jo mans ielūgums bija kaut kur pakāsts, bet jo tālāk jo ļaunāk.
Stāsts bija par džusi, kurai bija maniakāla nepieciešamība pēc kaut kā stabila, pēc kaut kā kam pieķerties, pie kā turēties, pēc kāda uz ko varētu paļauties. Lugā bija secīgi džeks, Dievs, džeks, aktieriem (žetons Gāgai, es varētu šo to no viņa pamācīties) spēcīgi atainojot šo attiecību modeli. Dziļi iekšā iespēja paļauties vienmēr ir bijis spēcīgs vadmotīvs. Es runāju par sevi, es vispār negribu nepar ko citu runāt ka par sevi. Luga to parādija kā apstāšanos psiholoģiskajā briedumā. Which is kainda trū. Personiskā pašpietiekamība, bļaģ, ir tikai pēc 100 gramiem bakardi vai 2 krūzēm kafijas, proti pēc zināmas devas ārējo stimulatoru.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |