Man jau ir divas pilnas vāzes un ik pa brīdim kāds ienes vēl pa puķei. Nobučots arī esmu no galvas līdz kājā :D Pusdienās būs jāaizved viss klēpis mājās. Parasti esmu tas, kurš no visādām svinībām un sveikšanām izvairās, bet šogad tas kaut kā parauj un garastāvoklis "spikes sky high". Paldies kolēģi!

..tik sniegpārslas vientuļas griežoties krīt

Es eju pa gaiteni ar milzumdaudz durvīm. Gaitenim nav gala un es pa šo gaiteni eju jau visu savu mūžu. Virs durvīm ir rakstīti cilvēku vārdi, un dažas no tām ir aizvērtas, citas atkal pusvirus un no tām skan dzīve.

Pārdomājot vakardienu, aptvēru, cik ļoti es apsveru "nebija tas" vai "viņi izdarīja to slikti". Bet par labo praktiski nekā. BEt mēs taču darījām tik daudz visādu muļķīgu un jautru lietu. Piezīmēts kā iestrādne nākotnei.

Svina pelēkas sejas,
Tvana aizmiglotas ielas.
Saules liesmu ripa
Nespēj tos pamodināt.
Viņiem vienalga.

Biju uz izrādi "Pidžamma sešiem". Jūlija un Egons kā parasti līmenī...man ne prātā neienāca, ka tādā vietā var tā izsmieties...iešu vēl :D

Jēēj, beidzot arī man ir sava vietiņa morālai caurejai.

Jāatzīst, doma par dienasgrāmatu ir bijusi gaužām sen, taču pieejamie līdzekļi nekad nav aizrāvuši. Šīs nedēļas notikumi pievērsa manu uzmanību tādai lietai kā *blogs*. Nu tad blogošu vaļā.

There are more things in the background for this...fortunately noone ever will know of them.

Pietiek blogot. Jāiet Private Practice skatīties, jo Grejas jaunā sērija netā vēl nav parādījusies.