Es eju pa gaiteni ar milzumdaudz durvīm. Gaitenim nav gala un es pa šo gaiteni eju jau visu savu mūžu. Virs durvīm ir rakstīti cilvēku vārdi, un dažas no tām ir aizvērtas, citas atkal pusvirus un no tām skan dzīve.

Pārdomājot vakardienu, aptvēru, cik ļoti es apsveru "nebija tas" vai "viņi izdarīja to slikti". Bet par labo praktiski nekā. BEt mēs taču darījām tik daudz visādu muļķīgu un jautru lietu. Piezīmēts kā iestrādne nākotnei.