bacillus

Viena no kļūdām ir mēģināt Ķīnai pielikt rietumu birkas un saprast/vērtēt/prognozēt tās attīstību pēc rietumu standartiem.
Ķīnā sen vairs nav totalitāra iekārta, kas ar dzelzs roku visu kontrolē no Pekinas un par mazāko pretestību un iebildumiem soda ar nāvi. Arī Mao neviens neglorificē (arī oficiālā līmenī nē). Viņa pieminekļi un mouzolejs Ķīnas pilsētās atrodas pavisam cita iemesla dēļ, kuru cēloņi ir meklējami 19. gs beigās, ja ne vēl senāk. Gan "Lielais lēciens", gan "Kultūras revolūcija" ir publiski, oficiālā līmenī nosodītas.

Enīvei - lielākā daļa šeit minēto politisko konceptu ir pārāk plaši un bieži vien pretrunīgi (piemēram, liberālisms/individualitāte vs vienlīdzība). Par katru no tiem un to, kāpēc Ķīnā ir tā, nevis tā kā no rietumu viedokļa būtu pareizi, varētu sarakstīt ne vienu vien zinātnisko darbu.
Manuprāt, svarīgi ir tas, ka 1) nospiedoši lielākā daļa ķīniešu atbalsta sistēmu, kāda pastāv tagad un to arī atbalstīs, kāmēr, tā spēs nodrošināt ekonomikas izaugsmi un labas nākotnes izredzes; 2) Ķīna attīstās, kāmēr rietumi ir tur, kur viņi ir. Redzēsim, cik ilgi, bet pagaidām bažas par Ķīnas sabrukumu vienmēr ir izrādījušās pārspīlētas.

P.S. Kas attiecas uz "kastu sabiedrību", kas minēta vairākos postos, tad šis jēdziens vispār ir attiecināms uz Indiju nevis uz Ķīnu, kur tas vēl joprojām sekmīgi eksistē pasaules daudzskaitlīgākās demokrātijas ietvaros. Ja ar to domāts, ka Ķīnā valda sistēma, ka zemnieks visu mūžu būs zemnieks, tāpat kā viņa priekšteči un pēcnācēji bez iespējām izsisties uz augšu vai kaut ko mainīt, tad tas Ķīnā jau sen vairs neeksistē. Vismaz kopš 70to gadu beigām, ja arī ir eksistējis Impērijas laikos. Lai gan te jāpiezīmē, ka ierēdņu sistēma jau kopš pagājušās ēras ir nodrošinājusi vertikālās mobilitātes mehānismus sabiedrībā.

(Atbildēt)(Iepriekšējais)