bachata

"Pirmo reizi viņa teica: "Es Tev piezvanīšu", uzsverot "piezvanīšu". Šoreiz tas bija teikts ar domu - ja tu MAN būsi vajadzīgs, es PATI došu ziņu. Un intonācija bija tā, it kā nevērīgi apsolot, kaut gan solījumu nedomā turēt.
Tā vajadzēja.
Viņš tikai nosmīnēja, kā nodomājot "atradusies noteicēja. noteiki jau parīt zvanīs, ilgāk jau neizturēs".

"Divas nedēļas. Vai vismaz nedēļu un četras dienas," viņa atkārtoja kā mantru.
VIsmaz pusotru nedēļu.
NEdot ziņu. NEdot.
Kāpēc tas bija tik grūti?"

(c) "Atmiņu asmeņi"

kā gribas dejot..
salsa, bachata, rueda..

kad izaugšu liela un man būs daudz naudas, iešu uz nodarbībām 3x nedēļā.
jā.

iešu dzert ķiršu kagora atlikumus, ēst piena šokolādi ar riekstiem un domāšu par to, kur, nu - KUR, es esmu dzirdējusi M.Zīveres "Es aiziet nevaru" dziemsu..
Ausīs skan kkas krievu valodā...

nekur nerodu miera..

19:02
Drīkst Tevi uzaicināt uz kartupeļu pankūkām?
23.21
Piedāvajums vēl ir spēkā?

-------------------------

es uz PANKŪKĀM aicinu, nevis sexi. ibio-rio.

nesaprotu, kā kauč ko var ierakstīt komūnā :(

kāds nemet ārā virtuves skapīšus, dīvānu/gultu, ledusskapi vai drēbju skapi?
mugura sāk protestēt pret gulēšanu uz plānā matrača, un čemodāns arī sāk izrādīt neapmierinātību pret drēbju skapja funkcijām.. :(

ziniet, ko dikti gribas? pavasari..
gribas to īpašo smaržu, kad viss kūšt nost, koki atdzīvojas, debesis zilas un saulīte spīd. un putni, jā, putni dzied.

un tad nomazgāt logus, iegādāties hiacinti podiņā un būt laimīgai.
ziemā es smoku nost.
vismaz tādā - ieilgušā.

ehhhh....
pavasari gribas.

o jē. šodien dīkstēj celteis tikai pusdeviņos. atšķirība no pēdējām divām dienām, kad jāceļas pusastoņos, bet gulēt iets ap 3-4.

kafija izdzerta (kurš, nu KURŠ izdomājis, ka tas palīdz pamosties??), diena var sākties..

šodien centīšos saprast, kā lietotājus var pievienot saviem "draudziņiem"' (ko vakar naktī nespēju izdomāt), kā arī to, kā lai nomaina to sava bloga izkāŗtojumu/skatu. vakar muhļījos, bet laiakm nekas nesanāca..
tā lūk.

žurkas.
ai, man vnk girbējās uzrakstīt šo vārdu - žurkas.

Viņš viņu bija saindējis. Uz visu mūžu. Bijja viņas galvā, sirdī un asinīs. Un nekas nespēs izskapēt no turienes ārā. Diemžēl.
Viņa maksāja par savas pagātnes kļūdu - maksāja, sanemot tagad to, ko nodarīja viņam.

Pirms vairākiem gadiem viņa pārāk nesaudzīgi, lai neteiktu - rupji, atraidīja viņu - romantisku, gādīgu, sirsnīgu un mīļu cilvēku. Viņa visu pārtrauca, sakot, ka neko nopietnu negrib, grib būt viena. Un tas viss muļķīgas aizraušanās dēļ, kas beidzās tikpat ātri kā ieskākusies.
Viņš pārvērtās. Nākamajā reizē, kad viņi tikās, viņš jau bija rūdīts karjerists un ballīšu karalis, kas meitenes mainīja biežāk kā zeķes. Nebija vairs nekā no tā jaukā puiša, kas bija bijis iepriekš.
Un ta bija viņas vaina.

Dzīvē viss atspēlējas.

Viņa vēlējās labot savu kļūdu. Viņš piekrita. Un pēc laika izdarīja to pašu, ko viņa - pateica, ka neko nopietnu negrib, grib būt viens.
Un viņa saindējās.

Viņa nespēj izrādīt maigumu. Nespēj veltīt skaistus vārdus. Visi romantiskie pārsteigumi šķiet banāli un sekli. Viņu tracina neskaitāmās sms un vēstules, kurās tiek izpaustas "dziļās jūtas un mīlestība". Viņa nevienam neuzticās.
Viņai patīk vientulība. Labi pavadīts laiks? Labs sex? Kino apmeklējums? Jā, to visu viņa darīja ar prieku. Bet viņa nevēlējās būt kopā ar kādu ikdienā. Nevēlējās atbildēt uz zvaniem naktīs. Viņas sirds nespēja notrīsēt, ceļgali nespēja ļodzīties uun tauriņu sajūtu vairs nepazina.

Viņa bija monstrs.
Morāla krople.
Saindēta.

Arī viņš bija saindēts.

Pretindes nav.

katru vakaru viens un tas pats.
katru nakti viens un tas pats.
atmiņas.

vai aprēķina laulība ir ļaunākais, kas var notikt..?

slima. galīgi.
meita nesaprot.

ak Dievs, kā gribas, lai kāds paņem viņu, lai varu izgulēties... ;(

dura.es.dura.

piedzeršos.
viena un dienas vidū.
vairs nevaru izturēt.
varētu nošauties, bet tas neko neatrisinās.

tik vien gribētos, kā pagriezt laiku atpakaļ..
/vientulīga asariņa tiek aizslaucīta prom. jāsmaida./

kā noriebies dzīvot tā, kā tagad. gribas ērtības - gultu, skapīšus, drēbju skapi, plītiņu, ledusskapi, galdu, aizkarus..
cik skaties sludinājumus, tik visur viss atduras pret vārdu - TRANSPORTS :@
nu, cik ilgi vēl? :(
jā, esmu izlutināta laikam..

BET!!!
man ir patiess prieks, ka beidzot ir nets, vannasistaba izskatās ļoti civilizēti un tā :)

/sirde vēl sāp. tomēr./

"Es tevi mīlu!" viņa teica. Tad, kad durvis bija aizvērtas. No otras puses.
Viņa aizsmēķēja. Nakts burvība izkūpēja kopā ar cigaretes dūmiem aizbraucošās mašīnas rūkoņu.

(c) "Atmiņu asmeņi"

Rokas, balss, celjgali un sirsninja triiceeja taapat kaa pirmajaa tikshanaas reizee.
Jo vinja zinaaja - shii buus peedeejaa...

Nelāgs cilvēks. Galīgi nelāgs.
Jo jautājums: ko izvēlēties - mīlestību vai naudu? : visiem šķiet tik pašsaprotams, savukārt man uzdzina riktīgas pārdomas.

Sirds ilgojas pēc ex. Ļoti ilgojas. Kaut prāts jau cik ilgi saka - izsāpi, aizmirsti, ej tālāk, jo NEBŪS nekas. A sirde man spītīga. /dusma/

Tad nu man ir uzradies kavaleros - pēc skata ņemams, uz rokām nēsās (un jau cenšas un dara), ņems mani prom uz labāku zemi, viss man būs (nav tie tikai vārdi un solījumi, ir arī darbi), rūpēsies, lolos, dzīve nodrošināta (tagad finanses tuvojas kraham).. īsāk sakot - dream of every woman.

A ko es? duuuuuraaaa... vēl ņurkuļojos ap bijušo.
bladž..
a sirdej pateikt un ieskaidrot kautč ko var? Skuju! Sirde dzied savu dziesmu un augstos toņos..
neliete!
/atkal dusma/

tad nu mans be or not to be jautājums: ko man tagad darīt - noraidīt to lāga puisi ar labajiem nodomiem un tikt galā ar sevi un saviem sirds bagiem vai tomēr kaut ko tur darīties un braukt prom, cerībā, ka kādu dienu spēšu izskapēt no sirds exi un ņemt par ļubestību šo?
ķīli izsit ar ķīli.. tik man bail, ka otram ķīlim pāri nodarīšu.. jo saka, ka katlā, kurā ir vecā zupa, jaunu neuztaisīs..
nu kāpēc es nevaru izliet to veco zupu, kaut jau puvusi un sākusi smakot?

Nelāgs cilvēks es esmu. Nelāgs.

Suka ļubovj!