bachata

fckinais Mērfjs :@

protams, viņš ieradās stundu ātrāk kā bija plānots,līdz ar to, atverot durvis, pavērās skats: Bachata aplupušās trennuškās un vīriešu džemperī, kurā ietilpt varētu vēl apmēram piecas tādas kā viņa, mati pustīri un saņemti nevērīgā astē, kosmētikas atliekas uz ģīmja..

nu nē, nevajag domāt, ka es tāda vienmēr.. es tikai tikko biju pabeigusi dzīvokļa lielo tīrīšanu..

vāāāāks...

nu jā.. tagad tā mīlīgi sēžam (izmantoju brīdi, kamēr viņš viesojas manā... khm.. nu jā.. kamēr nav blakus :D), es paspēju dušā ieiet, i safrišināties.. nu beidzot pēc cilvēka..

cepšu pankūkas.
būs jauks vakars :)

kas tas par draņķi kas krīt no debesīm??
nē, nu es saprotu.. ja būtu decembris, es (droši vien) būtu starā..
bet nu ne jau MARTA VIDŪ :@

vakar, protams, neizdarīju itin neko. neko.
līdz ar to šodien esmu modusies tik pat nomākta un rūgtuma pilna.
un tas, kas notiek
āŗā aiz loga,m nai nemaz neiepriecina.
šķiet, ka no mājas āra nelīdīšu.
ne-e.

šovakar es noņemšu kosmētiku, saņemšu matus astē, izslēgšu mūziku, berzīšu grīdu, raudāšu un izlikšos, ka nekā uz šīs pasales vairāk nav.
nekā.
man to vajag.

ir neizsakāma vilšanās sajūta.

un tad ieritināšos zem segas, paslēpšu galv spilvenā un izraudāšu atlikušās asaras. klusi, bez skaņas.
un aizmigšu bezspēkā.

atkal nekā.
jau kuro dienu.
kuro reizi.
asaras plīkšķ.
tik rūgti raudājusi laikam sen neesmu.
jāiet sakopt dzīvoklis. lai galva nomierinās.
vai tomēr gulēt.

kādam cilvēkam nevajag nomazgāt trauk kalnu vai izgludināt drēbes?
pilnīgi bezmaksas, tikai pie noteikuma, ka uz to brīdi pievaktē manu bērnu?

drausmas, kādas dusmas iekšā..
sročna vajag traukus vai veļu.

pretīgi pašai no sevis.

ak, Dievs, kā gribas Viņu, Viņu, Viņu..
un tikai.
kāpēc nevar?
nu kāpēc??

shodien braucam maajinjaas :)
beidzot :)

un jaa - vakar biju pie friziera. nu atkal peec cilveeka (love)

jau kuro dienu esmu spiesta celties pirms septinjiem.
man taa ir naave.

drausmas, kaa miegs naak.

Tik speji, tik skaudri, tik sapigi.
un neko nevar izdarit.
Nekad. Nebus. Nekad.

saakshu maaciites norveegju valodu.
nolemts. pienjemts. apstiprinaats.

ouu džīzaz!!!!!

paskatījos abbus šovus - Dejo ar Zvaigzni un OKartes akadēmiju..

DAZ sabojāja tizlā Jana. Kāpēc viņu paņēma par vadītāju????

No Akadēmijas redzēju/redzu tikai mazos sžetiņus un manas auses jau vīst..
nē, nu jā - vajag drosmmi uzkāpt un pati (gan jau) nevarētu, bet nu bāc.. manām mzuikālajām ausēm vairāk vai mazāk baudāmi bija tikai 2 priekšnesumi..
skābi..

labi, ka man nav televzoa. citādāk šitādi ieraksti turpinātos katru svētdienu..
jā.noteikti.

ai,, bik sakārojos tos laikus, kad biju jauna un dulla, klausījos AS/DC, Blade Razor, Jūdas Grašus, Cilvēku ar Putniņu, Rūsu...
hmm.. jā..

jāiet gulēt.

šodien jābrauc uz pāķiem.
vājprātā nāk miegs.

cik te palasos par drausmīgajām māsām-pohām, tik nodomāju, ka dīkām piektdienas/sestdienas naktīm, kas pavadītas mājās, arī ir sava pozitīvā puse :D

pie kā var vērsties gadījumos, ja man ka jaunai jūzerei nav nojēga par to, kur ko atrast/ierakstīt/pievienot utt?

kā lai otram ieskaidro, ka cilvēks drīkst paturēt kādu domu/sapni/ieceri/atmiņu arī tikai sev, nelietīgi nedaloties ar to pat ar savu otru pusīti (?), jo tas ir normāli (ir taču, vai ne?) ???
nu kā???

*ēdīs piemājas veikalā pirkto Rubeņu vistiņu un cer, ka vismaz tā neliks vilties*

kā noriebies būs mājas sēnei.
iesākumā man pat apajutājas - nu, kādi plāni piektdienai/sestdienai?
tagad neviens vairs nejautā, jo atbilde "kā parasti - pa māju" sāk garlaikot.

bik pinkšķis acē iemetās par to, ka esmu tik, nu TIIIIIK garlaicīga..

un jā - jau gandrīz gadu sapņoju gulēt nepamostoties no 23 līdz 12.. ehhhh...

šodien bija jāceļas septiņos.
dzirdiet - SEPTIŅOS...
:o

brrr..
tagad esmu pilnīgi nekāda.
nelamīgā pūce..

vai tas ir tik briesmīgi - gribēt paturēt arī kaut ko tikai sev?
un negribēt dalīties VISOS pāŗdzīvojumos, VISĀS domās un VISOS sapņos?
vai tas ir slikti, ja savu sāpi gribu izsāpēt viena?
un galu galā - vai es drīkstu paņemt dienu off no attiecībam (ar to es domāju - neatbildēt uz telefonu, skype un vēstulēm), ja par to cilvēcīgi brīdinu?
kāpēc uzreiz jāiedomājas, ka mani nezn kas nomāc un es negribu atklātas attiecības?

esmu nogurusi no nemitīgas runāšanas. gribas vienkārši paklusēt, bet klusumu pārprot.

jūtu - ja tā turpināsies, ne ar ko labu tas nebeigsies.