bachata -

Viņš viņu bija saindējis. Uz visu mūžu. Bijja viņas galvā, sirdī un asinīs. Un nekas nespēs izskapēt no turienes ārā. Diemžēl.
Viņa maksāja par savas pagātnes kļūdu - maksāja, sanemot tagad to, ko nodarīja viņam.

Pirms vairākiem gadiem viņa pārāk nesaudzīgi, lai neteiktu - rupji, atraidīja viņu - romantisku, gādīgu, sirsnīgu un mīļu cilvēku. Viņa visu pārtrauca, sakot, ka neko nopietnu negrib, grib būt viena. Un tas viss muļķīgas aizraušanās dēļ, kas beidzās tikpat ātri kā ieskākusies.
Viņš pārvērtās. Nākamajā reizē, kad viņi tikās, viņš jau bija rūdīts karjerists un ballīšu karalis, kas meitenes mainīja biežāk kā zeķes. Nebija vairs nekā no tā jaukā puiša, kas bija bijis iepriekš.
Un ta bija viņas vaina.

Dzīvē viss atspēlējas.

Viņa vēlējās labot savu kļūdu. Viņš piekrita. Un pēc laika izdarīja to pašu, ko viņa - pateica, ka neko nopietnu negrib, grib būt viens.
Un viņa saindējās.

Viņa nespēj izrādīt maigumu. Nespēj veltīt skaistus vārdus. Visi romantiskie pārsteigumi šķiet banāli un sekli. Viņu tracina neskaitāmās sms un vēstules, kurās tiek izpaustas "dziļās jūtas un mīlestība". Viņa nevienam neuzticās.
Viņai patīk vientulība. Labi pavadīts laiks? Labs sex? Kino apmeklējums? Jā, to visu viņa darīja ar prieku. Bet viņa nevēlējās būt kopā ar kādu ikdienā. Nevēlējās atbildēt uz zvaniem naktīs. Viņas sirds nespēja notrīsēt, ceļgali nespēja ļodzīties uun tauriņu sajūtu vairs nepazina.

Viņa bija monstrs.
Morāla krople.
Saindēta.

Arī viņš bija saindēts.

Pretindes nav.